Butauts atzina, ka komanda nenospēlēja savu spēli un tas, ka zaudēja, būtībā ir loģiski. VEF Rīga paši nenocīnījās aizsardzībā, bet pretinieku aizsargi izsita komandu no ritma. Spēle bijusi ļoti nervoza un tāda spēlē, kas rit punkts punktā, 18 netrāpīti soda metieni ir par daudz, lai uz kaut ko cerētu.
VEF Rīga realizēja tikai 25 no 43 soda metieniem - 58 procentus.
''Ar rūgtumu jāatzīst, ka zaudējums bija loģisks,'' pēc spēles sacīja Butauts ''Bet čempionāts ar to nav beidzies, un VEF katra spēle būs kā fināls. Nav jādala mājas spēlēs un izbraukuma spēlēs, jo visās ir vienlīdz grūti uzvarēt un nākotnē jāraugās ar optimismu.''
''Spēle nebija pēc mūsu scenārija,'' secināja treneris.
Kurtnija Simsa mazo spēles laiku viņš skaidroja ar to, ka šādā spēlē aizsardzībā viņš ir pārāk lēns pret tādu pretinieku komandu.Butauts arī neslēpa, ka vajadzīgs papildinājums - tāds spēlētājs, kas komandu patiešām pastiprinātu. Pretinieki redz VEF Rīga vājās vietas un izmanto.
Pirmais, kas šobrīd balansē uz palikšanas robežas komandā ir Marks Perijs, taču treneris nezinot visus komandas vadības nosacījumus.
Ņižņijnovgorodas komandas treneris Zorans Lukičs atzina, ka spēle bija ļoti smaga, jo maz bijis laika atgūties pēc 4. janvāra spēles. Trešajā ceturtdaļā pazaudējuši koncentrēšanos un pārāk daudz pievērsušies tiesāšanas apspriešanai. Galotnē laicīgi netika uzsisti sodi, tāpēc uzvarētā spēlē pretiniekam kā uz šķīvīša tika dota iespēja atspēlēties. VEF to neizmantoja un nerealizēja soda metienu.