"Esam aprēķinājuši, ka halle ar 5000-6000 skatītāju izmaksātu starp 10 un 12 miljoniem eiro (7-8,5 miljoniem latu)," stāstīja Jaunups. "Ja mēs saņemtu 50% finansējumu no struktūrfondiem, būtu gatavi daļu piesaistīt no sponsoriem, bet atlikušo daļu kaut kreditēt. Tad mums nebūtu nepieciešams ne valsts, ne pašvaldības atbalsts. Eiropas nauda ir pietiekami liela, tomēr ne vienmēr tā tiek sekmīgi izmantota."
Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks atgādināja, ka pašvaldība izvēlējusies divas teritorijas, kas nākotnē varētu tikt izmantotas sporta objektu celtniecībai, - Ziepniekkalna ielas galā, kur ir pieejama aptuveni 10-12 hektāru teritorija, kā arī Kleistos.
"Atteicāmies no zemes varianta pie lidostas, jo sapratām, ka bez blakus esošas viesnīcas tas ir grūti izdarāms," stāstīja Ameriks.
Uz to gan Ekonomistu apvienības 2010 prezidents, bijušais Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris piebilda, ka klubiem halles nepieciešams celt vietās, kur iespējams aiziet kājām nevis pļavās. "Tas klubam dod papildu iespējas, un par to ir vērts cīnīties," uzsvēra Kehris.
Vēlāk Ameriks piebilda, ka nākotnē iespējams sporta būves veidot arī vairākās vietās centrā, kā, piemēram, Daugavas stadiona teritorijā. Tāpat pagaidām nav zināms, kas notiks ar Skonto stadiona teritoriju, ja tuvākajā nākotnē šis stadions tiks nojaukts.
Kehris uzsvēra, ka ilgtermiņā ar pašreizējo Arēnu Rīga galvaspilsētai nepietiks.