Kā radās šī it kā neloģiskā pauze kalendārā?
Situācija ir objektīva, ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā, kur klubi spēlē vairākos turnīros. Uzskatu, ka klubam drīzāk jāpiecieš šāda pauze, ja tas izkritis no Eiropas kausa, nevis jānokļūst līdz situācijai, kad vienlaicīgi jāspēlē gan finālā Eiropas kausā, gan Vienotās līgas izslēgšanas turnīrā. Šis pārtraukums galvenokārt saistīts ar Eirolīgu un Vienotās līgas klubu dalību tajā.
Kamēr stiprie spēlē, pārējie gaida?
Man vienmēr bijusi pārliecība, ka stiprākajam ir jādod priekšrocība. Ne uz laukuma, kur katrs centimetrs un punkts jāizcīna pašam, bet sastādot spēļu kalendāru. To uzskatu kā principu starptautiskajās sacensībās, kur neesam tie stiprākie, un domāju, ka pēc tādas pašas loģikas jāpakārto arī nacionālie čempionāti. Tas ir vienīgais veids, kā salāgot daudzu turnīru norisi apstākļos, ja kādam klubam ir izredzes kādā no turnīriem izšaut.
Latvijas Basketbola savienība gan šādu situāciju uzskata kā problēmu, jo nu Vienotās līgas izslēgšanas turnīrs pārklājas ar LBL fināliem!
Manuprāt, tur neko nevar darīt. Vienotā līga piemērojas Eirolīgai, un pēc šādas hierarhijas Latvijas klubiem būtu jāpiemērojas tālāk. Problēma ir tikai tad, ja cilvēki to negrib saprast. Man neliekas nekas traks, ja Latvijas čempionāts kāda kluba veiksmes un lielu panākumu gadījumā beigtos pāris nedēļu vēlāk, nekā paredzēts. Manuprāt, Latvijas basketbola interese ir mūsu klubu veiksmīgs starts starptautiskā arēnā un visiem būtu jādara 150 procentu, lai palīdzētu to realizēt. Izcīnīt tiesības piedalīties Vienotās līgas izslēgšanas spēlēs nav pašsaprotami, turnīrā spēlē lieli klubi ar vēl lielākiem budžetiem un ambīcijām. Šādu iespēju nobumbulēt tikai tāpēc, ka spēles pārklājas ar Latvijas čempionātu, būtu bezatbildīgi pret sponsoriem, līdzjutējiem, basketbolu un arī pret šo iespēju. Ja nesaņemsim piekrišanu, tad mums nekas cits neatliks, kā nākotnē raudzīties uz risinājumu, kādu izvēlējās hokeja klubs Rīgas Dinamo, kas spēlē tikai starptautiskā turnīrā un Latvijas čempionātā nepiedalās. Skaidrs, ka tam ir zināmas konsekvences, taču ir risinājumi, kā veidot sarunas ar ULEB par dalību Eiropas kausos šādā situācijā.
Vai, iekļūstot Vienotās līgas izslēgšanas turnīrā, izvirzīts kāds jauns uzdevums?
Apetīte rodas ēdot. Formāli jauns uzdevums nav izvirzīts, taču neviens negrib apstāties pie jau sasniegtā, tāpēc būtu solīdi pārvarēt vismaz pirmo kārtu un kārtīgi pacīnīties otrajā.
Pilnu interviju ar VEF Rīga padomes priekšsēdētāju Edgaru Jaunupu lasiet otrdienas, 30.aprīļa laikrakstā Diena!