"Fantastiska sajūta... Sapratu, ka meitenes nogurušas, un talkā jāiet svaigiem spēkiem. Treneris šodien ļāva visām atrādīties. Domāju, ka tikšu laukumā, bet ka tik daudz un produktīvi... Vakar aizmigt bija grūtāk, jo arī man emocijas bija palikušas pie laukuma. Bet gulēju labi. Prieks, ka man uzticējās un domāju, ka uzticību attaisnoju," Sabīne pēcspēles interviju zonā izskatījās tikpat droša un pārliecinoša, cik laukumā.
Uz jautājumu, vai bijusi gatava palīdzēt komandai arī iepriekš, Sabīne atbildēja: "Vienmēr esmu gatava!" Un tūlīt prātīgi piebilda, ka izšķirošajos mačos priekšroka bijusi vairāk pieredzējušajām basketbolistēm. "Šodien bija pēdējā spēle, gribējās pabeigt čempionātu uz labas nots, izcīnīt septīto vietu. Zinājām, ka esam labas, varbūt veiksmes nedaudz pietrūka. Viena precīza metiena. Nepaveicās... Bija ļoti labas spēles ar Spāniju un Krieviju, varbūt ne tik labi pret Slovākiju. Pret Itāliju 13 stundās nevarēja atjaunoties spēki. Nekas, būs mācība nākamajam gadam."
Sabīnei atzīst, ka cīnīties ar daudz pieredzējušākām sāncensēm palīdzējuši arī apstākļi: "Viņas bija nogurušākas. Mazliet paņēmu uz svaigumu, azartu. Vajadzēja izmantot iespēju sevi pierādīt."
Kopumā Niedola valstsvienībā pavadīto laiku vērtēja ļoti pozitīvi, uzsvērdama, ka iegūta ne tikai pieredze, bet arī jaunas zināšanas. "Treniņu process deva ļoti daudz. Daudzas lietas ieraudzīju citā gaismā. Bija pavisam cits basketbols, cita attieksme pret mani. Nebija tā, ka es vilku komandu, te mani vilka. Vai cerēju tikt sastāvā? Domāju, patrenēšos, iegūšu pieredzi, tas būs labs piedzīvojums. Ja tikšu - tikšu. Svarīgākā atziņa, ka jāspēlē ar prātu. Nedrīkst dragāt. Izlasē laukumā ir piecas līdzvērtīgas spēlētājas, kuras visas var iemest. Teorētiski jau to zināju, bet iepriekš nebija iespējas izmēģināt to praksē."