Pietrūka trīs punkti....

Mjā, dažas piezīmes ir: 1. Sodu nemešana iekšā - psiholoģiskās sagatavotības trūkums. 2. Sauklis "Tagad vai nekad" tagad skan anekdotiski - "nekad, nekad..." 3. Ja Kambala nespļautu uz grīdas, Šķēle tik bieži nepaslīdētu. 4. Varbūt Bērziņam vajadzēja iedot salāpīties nevis patriekt - pēdējā mačā viņš būtu noderējis. 5. Bet ja nopietni - visu nosaka meistarība un gribasspēks. Ja mūsu ārējās līnijas večiem otrais bija, tad pirmajā bija jaušami robi - sevišķi taktiskajā ziņā. Neuzsist Jaglam sodu brīdī, kad laikumā ir 5 mazie, bumbas saņemšanas brīdī, bet gan atstāt to brīvu uz trijnieka ir pēdējais kretīnisms!

Ak, beidziet. Padomajiet, kā čaļi pašlaik jūtas. Jā, zaudēja, jā varbūt par dauz pa krogiem staigā, jā, varbūt treneris, varbūt spēlētāji kļūdījas, bet mēs aizmirstam, ka tas ir sports, tas nav ne 1. ne 2. pasaules karš. Netaisām traģēdiju. Vēl ir futbols, hokejs, un vēl jau būs basketbols. Nemaz nav tik daudz valstu, kas spēlē šādos čempionātos, tāpēc novērtēsim mūsu basketbolistu vietu, hokejistu vietu, futbolistu pricipiālo cīņu, šķļēpmetēju vietu un ta bez gala. Beigsim riet uz viņiem. Vienīgais, ko nevar piedot, ir vienaldzība. Neveiksmes sapratīsim.

Ja komanda zaudē, vainīgs treneris! Nebija nekādas taktikas, kombināciju, sagatavotu saspēļu, nekā, kas liecinātu, ka šai komandai vispār ir treneris! Visumā atbilstoši- visvājākās grupas visvājākā komanda. Lai nu kas, bet basketbols jau nu nav sporta veids Nr1, no vīriešu komandas vispār nekas un nekad nav sagaidīts, sievietes arī Rīgas čempi noraka.

Kadi tur trīs punkti. Visas iepriekšējā sspēles liecināja, ka būs dibenā ar visu dziesmu grāmatu! Un lielākā daļa Dienas aptaujā uz to arī norādīja. Vainu noteikti nogrūdīs uz Ķemzuru, jo mēs latvji nekad nekļūdamies. Vienīgā kļūdatiek pieļauta tad, kad mēs domājam, ka esam kļūdījušies.

Migliniek, apsveicu!

esu vīlies spēlētājos un trenneros...

Zigurd, pirmo reizi lasu Jūsu rakstītu komentāru, kurš nekaitina, bet par kuru var pastrīdēties. Es cienu Jūs kā zināma veida "sporta enciklopediju" un ar lielu interesi lasu Jūsu atmiņas par mūsu sporta dižgariem. Vienīgais, kur Jums nevaru (varbūt ne vienīgais, bet tas nekas) piekrist, ir Jūsu apsēstībai līdzīgais naids pret hokeju. Zigurd, kādreiz arī braukšana ar velosipēdu bija eksakluzīva nodarbošanās. Kādreiz futbola bumbas nemaz tik vienkārši nebija dabūjamas, bet volejbolu spēlējām pari virvei. es nezinu visas hokeja aizkulises, bet, ja tur ir kas netīrs (bet tas var būt jebkura sporta veidā), tad tas vismazāk attiecas uz tiem zēniem, kuri, tērpušies "Dinamo" uniformās, sparīgi dzied Latvijas Himnu. Tāpēc, Zigurd, ja Jūs varētu tikt pāri saviem aizspriedumiem, paskatīties uz visu loģiski no malas, es Jūs sāktu cienīt. ( Starp citu, arī modernie futbola laukumi šodien maksā ļoti dārgi).

apsveicu kehri un veco valteru ar stratēģisko mērķu sasniegšanu

Anglosakši parasti ir pieklājīgi cilvēki un nerunā par lietām, kuras nepārzina. Iekams kļūt par sporta žurnālistu, biju arī sporta funkcinārs un tajos laikos, kad biju DAUGAVAS volejbola vadītājs, bija "Radiotehniķis"un "Aurora". Tikām pie padomijas meistarības uzvarēšanas un pie Eiropas kausa. Tagad esmu priecīgs, ka Latvijā atdzīvojas tautas sports - futbols. Vakardienas spēle ar Šveici- tam apliecinājums un uzvara Izraelā. Taču kamēr būvēsim ļoti dārgās ledus halles, bet ne futbola laukusmus un zāles volebolam, basketbolam, tikmēr visur būsim puskoka lecēji. Un vēl futbolam, volejbolam un basketbolam patiesība vajadzīga tikai bumba un tad katrs zēns vai meitene var sākt atdarināt meistaru gājienus, tehniku. Tas nav iespējams hokeja vai motoru sporta, kur Latvija ir izmetusi vējā miljonus. Un jūs, droši vien, aplaudējāt šai izškērdībai! ?

Pietrūka nevis trīs punktu, bet gribēšanas un varbūt arī varēšanas nokapāt visas trīs spēles, bet nevis tikai pēdējo spēli ! Kur pazuda tie trīs punkti ...? ... varbūt kādā krogā ... varbūt Valtera attieksmē pret treneri iepriekšējā spēlē ... un t.t. ...

Vai Miglinieks vēl kādu reizi tiks ņemts Latvijas treneru kolektīvā? Vienreiz jau Latvija bija pēdējā, kad viņš bija uz treneru soliņa. Tagad ir otrā reize... Dievs zina, ko dara. Un ir pilnīgi skaidrs, kāpēc... Tāpat, vai Vētra atkal būs komentētājs TV3. Nekas šajā pasaulē nenotiek nejauši... Un tam nav sakara ar veiksmi vai neveiksmi. Acīmredzot, vācieši bija pelnījuši uzvaru vairāk. Ja 23 sekundes pirms spēles beigām ir vajadzīgā rezultāta starpība un bumba ir mūsējiem, tad negatīvs iznākums ir arī treneru kolektīva nopelns. Jo bija absolūti skaidrs, ka vācieši sitīs sodus. Bija jātur laukumā tie, kuriem netrīc rokas metot sodus. Tas jebkuram daudzmaz saprātīgam cilvēkam bija skaidrs. Tikai ne Kemzuram un Migliniekam...

Nez, dzer un brauc vai dzer un spēlē, laikam jau ir vienalga. Vienīgais, ko es dzirdu par šiem spēlētājiem, ir dzeltenās preses griezumā. Labi, es vēlos ram neticēt, un ari nelasu dzelteno presi. Bet laukumā izskatās, ka mūsu sieviešu izlase ir labāk motivēta un precīzāka lomās. Mazliet atgādina krievu hokejistu aptaisīšanos Pēterburgā. All Stars, bet rezultātā ...

Paši vien vainīgi. To jau varēja sagaidīt pēc pārbaudes spēlēm. Par tādu krogus puisi Šķēli, piemēram, vispār nav ko runāt. Var jau daudz ko pārmest Kemzuram, bet, ja viens otrs saka, ka neesot motivācijas spēlēt (kā arī bija), tad pat Fils Džeksons no Lakers nepalīdzēs.

Mazais Valterīc labi nospēlēja...respect :)

Zvaigznes tomēr nestāvēja Latvijas pusē. Pretiniekiem krita trīnīši spēļu beigās, kur būtu rokai jānotrīc.