Vecvagars: Pēc zaudējumu sērijas jūtos morāli sagrauts

Šķita, ka aizsardzībā vairs netiekat galā.Jā, sākām iekrist aizsardzībā, arī uzbrukums vairs neaizgāja. Es pat nezinu, ko pēc šāda zaduējuma lai piebilst.Kādi bija galvenie uzdevumi?Galvenais bija spēlēt skaisti, tā, lai patiktu skatītājiem. Protams, gribējās arī uzvarēt. Pēdējais mums neizdevās, tomēr mēs parādījām cīņu. Būtu uzvarējuši, viss būtu perfekti, taču iznāca tāds sarūtgtinājums beigās.Sākuma ofensīva ar tālmetieniem bija plānota?Mums tā ir plānots iesākt katru spēli, taču, kā redzējāt, čempionāta gaitā mums tie metieni īsti neaizgāja. Tikai tagad, pēdējā spēlē, kas vairs neko neizšķīra. Varbūt arī tāpēc varējām trāpīt, jo stress nebija tik liels.Trīs zaudējumi otrajā posmā - ar ko tas skaidrojams?Pirmkārt, jau nogurums. Otrkārt, arī tas, ka pēc zaudējumiem ir ļoti grūti saņemties. Vairākas spēles iesākām vienkārši briesmīgi, tajās uzvaras liktenis praktiski bija izšķirts jau pēc pirmā puslaika. Šobrīd jūtos morāli sagrauts, jo esam tik daudz zaudējuši.Priekšā brīva diena, un tad jācīnās par devīto vietu!Nu jā, iespēja atjaunoties. Jāuzkrāj pozitīvas emocijas. Varbūt jāaiziet uz kinoteātri vai ko tamlīdzīgu. To devīto pozīciju tomēr derētu izcīnīt. Tad esam pasaules labāko desmitniekā, kas arī ir ļoti svarīgi.Piektdien būs jāspēlē darbadienas vidū, droši vien arēna būs patukša. Kā tas var ietekmēt komandas sniegumu?Esmu spēlējis arī tādās spēlēs, kad tribīnēs ir tikai vecāki, tāpēc man tas noteikti problēmas nesagādās.Spēles gaitā savainoji potīti. Vai dalība nākamajās spēlēs nav apdraudēta?Tas, šķiet, ir Dieviņa pirksts, ka pirms spēles to potīti biju tieši noteipojis, lai gan parasti kājas neteipoju. Potīti pagriezu diezgan smagi, taču puslaikā pieliku ledu un viss bija kārtībā. Arī tālāku seku, šķiet, ka nebūs.