Kādā no epizodēm savainojumā iedzīvojās izlases līdere Anete Jēkabsone-Žogota. Pie vainas bijis savdabīgais risinājums, ka laukums un rezervistu soliņš neatrodas vienā augstumā. Piecu centimetru vertikālais kritums šoreiz izrādījās liktenīgs izlases līderes potītei. Anete bija ļoti sarūgtināta, pat dusmīga par to, kā tika pie traumas, bet cer, ka ar dakteru palīdzību piektdien būs uz kājām. Pati šodien ļoti gribēja palīdzēt, bet treneri neļāva.
"Esmu apmierināts ar spēles sākumu, kas parādīja, ka mūsu sagataves bija pareizas. Viss strādāja, cīnījāmies līdzīgi, bijām pat priekšā, taču Anetes Šteinbergas neveiksmīgais sākums [piecas piezīmes septiņās minūtēs - red.] un Jēkabsones-Žogotas trauma to izjauca. Jaunajām šobrīd vēl nepietiek meistarības ne aizsardzībā, ne uzbrukumā, lai cīnītos ar tādu komandu kā Serbija. Pirmajā puslaikā uz iestrādnēm vēl pacīnījāmies, bet otrajā pretinieces jau bija izdarījušas secinājumus un izmantoja mūsu vājās vietas. Neteiktu, ka Anešu neveiksmes izjauca mūsu spēli, bet mazliet iedragāja psiholoģiski gan. Beigās mazliet piedomājām arī par to, ka priekšā ir trīs svarīgas spēles," sacīja Zvirgzdiņš.
Tikmēr izlases kapteine Gunta Baško-Melnbārde atzina, ka Šteinbergas un Jēkabsones-Žogotas likstas, saprotams, nav palīdzējušas nospēlēt labāk, tomēr nav bijis arī izšķirošais faktors. " Jāsaprot, ka Serbija ir potenciālā grupas līdere. Spēlētājām ir jānotic sev, lai šādas komandas pieveiktu. Trešajā ceturtdaļā pārāk daudz izlaidām cauri aizsardzībā, pašas nevarējām iemest. Tomēr prieks par jaunajām meitenēm, kuras uznāca un labi pacīnījās, iegūstot pārliecību par sevi."