Iepriekš ziņojām, kas svētdien Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Latvijas vadošais regbija klubs Baltijas Top līgā “Baltic XL/Livonia” otro reizi šajā sezonā ļoti līdzīgā un arī rezultatīvā spēlē ar 39:36 uzvarēja mājiniekus “Geležinis Vilkas”, tādējādi revanšējoties par zaudējumu pagājušajā gadā spēlē par 3. vietu. Līdz ar to livonieši šogad ieguva 5. vietu, bet ar sniegumu pēdējā spēlē vēlreiz apliecināja, ka bija vismaz pusfināla cienīga komanda.
Livomniešiem šī bija otrā uzvarētā spēle pret “Vilkas” komandu, un atkal pretinieka laukumā, kur ir grūtāk spēlēt. “Iepriekš pamatturnīrā tika uzvarēts ar viena punkta starpību (32:31 – aut.piez.), bet domāju, ka šī spēle bija vēl svarīgāka no tā aspekta, ka, ja Baltijas Top līga norisinātos godīgā veidā, tad gan “Livonia”, gan “Vilkas” būtu labāko četriniekā, bet “Šiauļiai” un “Vairas” atrastos aiz pusfināla robežas,” norāda “Baltic XL/Livonia” galvenais treneris Nīls Džonsons.
“Mēs bijām lietas kursā, ka “Geležinis Vilkas”, kuri pamatturnīrā bija uzveikuši “Šiauļiai” un “Vairas”, ir ļoti stipra komanda un ka viņiem ļoti vajadzīga bija uzvara šajā spēlē, jo sportā katra komanda grib uzvarēt mājas spēlē. Uz Viļņu devāmies bez pieciem pieredzējušiem spēlētājiem, kas, protams, radīja vilšanās sajūtu. Mums iztrūka kapteiņa Enzo Beltramino, viena no vadošajiem bumbas saņēmējiem no auta izspēles Dāvida Bērtiņa, ka arī vēl trīs spēlētāju, kuri bija “uz antibiotikām””, stāsta Džonsons.
“Zinājām, ka būs ļoti līdzīga spēle, jo sapratām, ka “Vilkas” liks visu uz šo spēli, lai revanšētos par zaudējumu pagājušajā reizē. Zinājām, ka “Vilkas” ir reāli Top4 komanda, kas pārspēja četriniekā iekļuvušos “Šiauļiai” un “Vairas” un kas bija pelnījusi vietu Top4,” akcentē Nīls Džonsons.
“Uzskatu, ka spēli sākām ļoti spēcīgi. Pēc pirmajām 15 minūtēm domāju, ka būs viegla uzvara, ja godīgi. Taču tad pretinieki diezgan ātri saņēmās. Sākām atdot sodus. Nezinu, vai tie bija pamatoti, vai nē, taču varu tikai pieņemt no lietuvieša galvenā tiesneša rīcības, ka tie bija pamatoti. Redzēju, ka līnijtienesis vairāk tiesāja nekā galvenais tiesnesis, un tas bija diezgan interesanti. Nevarēju tiesnešus saprast, jo viņi sarunājās lietuviski,” norāda Džonsons.
“Spēle bija grūta, ko arī gaidījām. Otrā puslaika sākumā atdevām pretiniekiem vairākus sodus, kādus sešus-septiņus pēc kārtas, kas viņiem deva iespēja pārņemt vadību. Un tas nav pārsteigums, jo “Vilkaš” ir ļoti laba un spēcīga komanda,” pretiniekus uzslavē “Baltic XL/Livonia” treneris un turpina ar labajām iezīmēm livoniešu rindās: “Te var minēt rezervistu soliņu. Kad rezervisti nāca laukumā, tas atstāja pozitīvu iespaidu un labvēlīgi ietekmēja spēles gaitu.”
“Ņemot vērā, ka sezonas beigās vairākiem ir traumas, bija ļoti labi, ka varējām izdarīt labas maiņas ar spēcīgiem spēlētājiem, kuri varēja izdarīt nepieciešamo noteiktās laukuma daļās otrajā puslaikā, it īpaši pēdējās 15 minūtēs, izprovocējot pretiniekus uz sodiem un nodrošināt vajadzīgo rezultātu. Pēdējās 5 minūtēs livonieši kontrolēja spēles gaitu tā, ka varēja, vai nu ienest piezemējumu vai arī iegūt iespēju sist soda sitienu,” skaidro Nīls Džonsons.
“Viļņas “Geležinis Vilkas”, kā jau to varēja redzēt arī pagājušajā gadā, ir ļoti stipra komanda, un, ja mēs varējām viņus pārspēt šogad divas reizes, turklāt abas reizes viņu laukumā un ar dažiem trūkstošiem mūsu pamatsastāva spēlētājiem, tas ļoti spēcīgi parāda, ka RK “Livonia” ir uz pareizā ceļa, lai sagatavotu spēlētājus šāda līmeņa spēlēm. Mums bija trīs 18 gadus jauni un pat jaunāki spēlētāji Baltijas Top līgas spēlēs, turklāt jaunietis Ruslans Sosnars ieguva spēlētāja balvu. Bruno Osītis, nākot uz maiņu, ienesa piezemējumu, kas ir teicami jaunajam spēlētājam. Arī Oskars Vītoliņš un Dāvids Židelis nospēlēja lielisku spēli. Līdz ar to šī spēle parādīja, ka esam sagatavojuši ļoti labu jauno maiņu,” secina regbija speciālists.