Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.
Kvalifikācijas kritēriju paaugstināšanu Vrubļevskis atbalstītu tajās nacionālajās federācijās, kur ir olimpisko spēļu pretendenti ar izpildītiem A un B kvalifikācijas normatīviem. "Tad būtu normāli, ja šādas federācijas paziņo, ka uz olimpiskajām spēlēm var tikt tikai ar augstāko A normatīvu," teica Vrubļevskis.
Taču LOK prezidents norādīja, ka Latvijā ir sporta veidi, kur uz kvalifikācijas normatīvu izpildīšanu pretendē tikai divi līdz trīs sportisti. "Nevedot uz olimpiskajām spēlēm šādu sportistu, jau pašā saknē tiktu nocirsti centieni attiecīgajā sporta veidā vismaz kādam izsisties līdz olimpiskajam B normatīvam," skaidroja Vrubļevskis.
"Olimpisko spēļu dalībnieks skan lepni jebkurā sporta veidā," viņš sacīja un piebilda, ka arī olimpiskās kvalifikācijas B normatīvs var būt augsts rezultāts, atgādinot, ka daži B normatīvi ir augstāki par Latvijas rekordiem.
Vrubļevskis atzīst, ka sportisti, kam nav pa spēkam A normatīvs, labāko desmitniekam olimpiskajās spēlēs netuvināsies. Tomēr atļauties noteikt federācijās šādas prasības kā iekšējo kritēriju varot tikai valstis ar lieliem sportistu resursiem.
Dažās disciplīnās arī Latvijā ir augstāki kvalificēšanās normatīvi. Piemēram, šķēpa mešanā vīriešiem četri sportisti ir izpildījuši A normatīvu, taču tikai trīs no viņiem var pieteikt startam Pekinā. Šādā disciplīnā Vrubļevskis atbalstītu vēl augstāku iekšējo atlases kritēriju noteikšanu.
No nacionālās sporta veida federācijas viedokļa būtu atkarīgs, vai vest uz olimpiskajām spēlēm sportistu, kas tikai vienreiz sezonā ir spējis sasniegt B normatīvu, uzskata Vrubļevskis. Par šo jautājumu esot daudz diskutēts, piemēram, vai uz ziemas olimpiskajām spēlēm vajadzēja vest tik daudz distanču slēpotāju, kuri bija izpildījuši normatīvus. Taču federācijas vēlas, lai viņu sportisti olimpiskajās spēlēs startētu, un uzskata to par nozīmīgu faktoru attiecīgā sporta veida attīstībā. "Ja normatīvs ir izpildīts, LOK nav morālu tiesību liegt šo braukšanu [uz olimpiskajām spēlēm]," skaidroja Vrubļevskis.
LOK prezidents atzina, ka centieni vest jebkuru kvalifikācijas normatīvu izpildījušu sportistu uz olimpiādi ir saistīti arī ar federāciju vēlmi tā veicināt papildu finansējumu. Taču viņš iesaka neaizmirst, ka milzīgas pūles olimpiskās kvalifikācijas izpildīšanai pieliek gan sportists un treneris, gan federācija, valsts, pašvaldība un sporta klubi, ilgtermiņā ieguldot lielus līdzekļus.
Par prestižu olimpiskā līmenī gādā ne tikai nacionālās, bet arī starptautiskās federācijas, klāstīja LOK prezidents. Starptautiskās federācijas apdomā, kurus sportistus īpaši ielūgt uz olimpiskajām spēlēm. Piemēram, uz Pekinu uzaicināts Latvijas šāvējs Afanasijs Kuzmins, kuram ir milzu nopelni sporta veida attīstībā, un 1988. gada olimpiskā čempiona dalība pasaules acīs cels sporta veida prestižu.