Šāds formāts paredzētu, ka četras spēcīgākās Latvijas komandas startētu tikai Baltijas līgas turnīrā, savukārt pārējās komandas no "SynotTip" handbola virslīgas apvienotos ar pirmās līgas komandām, tādā veidā izveidojot pilnvērtīgu Latvijas čempionātu ar iespēju augt un kādu sezonu izkarot sev vietu Baltijas līgas turnīrā.
Kā uzsver Latvijas Handbola federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Guntis Ciematnieks, šī projekta realizēšanas galvenais mērķis ir Baltijas valstu kopīgās intereses, lai handbols kā sporta veids būtu konkurētspējīgs.
"Caur vienotas līgas prizmu mēs varētu sekmīgāk attīstīt handbolu gan visā Baltijā kopumā, gan Latvijā, Igaunijā un Lietuva individuāli. Līdz šim esošais Baltijas līgas formāts nodrošināja labu spēļu praksi gan vadošajām komandām, kas var uzlabot savu spēli un gatavoties citiem turnīriem, gan tām, kas grib pacīnīties ar meistarīgākām komandām un pilnveidoties. Galarezultātā gan vienalga jāsaka, ka kopējais līmenis bija jūtami atšķirīgs. Līdzīgs stāsts principā ir arī par katras valsts nacionālo čempionātu, kur līmeņa atšķirības starp komandām ir ļoti izteiktas," LHF citē Ciematnieka teikto.
Viņš uzsver, ka Baltijas vadošās komandas līdz šim demonstrējušas skatāmu handbolu, un līmenis kopumā bija pat ļoti iepriecinošs.
"Somijas un Baltkrievijas spēcīgākās komandas, kas nav īsti Baltijas reģions, regulāri iekļuva finālčetrinieka turnīrā, kur lielākoties arī parādīja savu īsto spēku. Nav īsti loģiski, ka līgas izšķirošās spēles, kurām potenciāli jāpiesaista vislielākā interese mūsu reģionā, notiek ārpus Baltijas robežām. Ilgāku laiku neviena no Latvijas komandām nav bijusi tuvu finālturnīram. Izņēmums varēja būt šis gads ar Dobeles "Tenax" dalību," stāsta Ciematnieks.
Noprotams, ka līga turpmāk būs slēgta komandām, kas nav no Baltijas valstīm. Iepriekšējā sezonā Baltijas līgā spēkojās arī Somijas, Ukrainas un Baltkrievijas vienības.
"Uzskatu, ka mums jādomā par to, kā varam celt savu līmeni Baltijā, bet domām par citiem jābūt otrajā plānā. Nenoliedzami ir ļoti vērtīgi pacīnīties ar klubiem, kas ir ar Čempionu līgas spēļu praksi. Pat spēt uzvarēt šādas komandas, kas šogad izdevās Dobeles "Tenax". Domāju, tam var organizēt cita veida turnīru, rīkojot Austrumeiropas čempionu kausu, bet atkal ir cits stāsts. Ja sāksim ar iekšējo čempionātu un Baltijas vadošajām komandām, tad tā noteikti būs jauna motivācija daudziem, jo īpaši jaunajiem handbolistiem, kas grib sevi apliecināt un pierādīt. Baltijas līgas būs labs atspēriens. Katrs uz šo projektu skatās ar savu interesi, bet tam jākalpo kā vienotam modelim, lai mēs attīstītu handbolu un meklētu jaunus ceļus, kā to izdarīt," skaidro Ciematnieks.
Turnīrs prasīšot papildu izmaksas un citu darba kvalitāti, bet LHF ģenerālsekretārs tic, ka tas ir pareizais virziens, lai Latvijas handbols noturētos starp citu organizāciju un sporta veidu piedāvājumiem.
"Organizējot Baltijas līgu ar četrām komandām no katras valsts ar vienotu un skaidru izspēles sistēmu, ilgtermiņā iegūsim lielāku auditoriju un piesaistīsim arī lielāku uzmanību no potenciālajiem sadarbības partneriem, kas mums varētu palīdzēt attīstīt līgas prestižu un celt popularitāti. Uzreiz visu paveikt nebūs iespējams, būs jāieliek liels darbs, lai visus mērķus varētu sasniegt, bet ticu, ka sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju tas mums ir pa spēkam. Ir daudzas idejas, kā soli pa solim pilnveidosim jau izstrādāto plānu. Ceru, ka mums noticēs klubi, atbalstītāji un arī sporta līdzjutējs," stāsta Ciematnieks.
Baltijas līgas čempions pirmo reizi tika noteikts 1993.gadā. Šo gadu laikā ir spēlējušas komandas no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Somijas un Grenlandes.
Iepriekšējās četras sezonas turnīrā triumfēja Somijas komanda Rīhimeki "Cocks".