"Cik ātri varēju, tik nosoļoju. Savus labākos rezultātus esmu sasniegusi tuvu mājām. Laikam jau mans ķermenis nepanes šādas tālas vietas. Pērn Osakā arī nekas nesanāca," domā Dukure.
"Man labāk patiktu kā vakar, kad nelija, jo ūdens uz ķermeņa kavē skābekļa piekļūšanu plaušām. Mums ar treneri bija domstarpības par gatavošanās niansēm. Jau divus gadus strādājam ar kārtīgām slodzēm, bet rezultāta - nav. Man gribējās, lai ir arī atpūta, jo tad es spēju labāk sagatvoties sacensībām. Tā arī izrādījās. Ielidojām šeit pirms piecām dienām, jo pēdējo sagatvošanās posmu labāk ir veikt ierastā vidē. Gatava biju, bet izrādījās ne tā, kā vajadzēja..." komentēja Dukure.