Pērnā Eiropas čempionāta stadionā bronzas medaļas ieguvēja septiņcīņā Ikauniece 60 metru barjerskrējienā distanci veica 8,67 sekundēs, kas viņai deva 980 punktus. Savukārt augstlēkšanā latviete ar pirmo mēģinājumu pārvarēja 1,75 m augstumā novietoto latiņu, taču visi mēģinājumi 1,78 m augstumā bija nesekmīgi. Tādējādi Laurai augstlēkšanā 916 punkti, bet pēc divām disciplīnām 1896 un 12.vieta.
Lodes grūšanā, kas tradicionāli ir latvietes vājākā disciplīna, viņa labākajā mēģinājumā sasniedza rezultātu 11,91 metrs, tiekot pie 655 punktiem. Tādējādi pēc trim disciplīnām viņa atkrita uz pēdējo vietu.
Vakara programmā Ikauniece tāllēkšanā jau pirmajā mēģinājumā sasniedza savu labāko rezultātu - 5,92 metri (pēc tam vēl 5,84 un 5,80), tiekot pie 825 punktiem. Tādējādi pirms pēdējās disciplīnas - 800 metru skrējiena - latviete pakāpās uz 12.pozīciju - 3376 punkti.
800 metrus Ikauniece veica divās minūtēs un 18.24 sekundēs, nopelnot 848 punktus. Tādējādi sportistei piecu disciplīnu summā 4224 punkti un 10.vieta čempionātā. Par Eiropas čempioni dramatiskā cīņā kļuva francūziete Ida Antuanete Nana Džimu (4666 punkti), kura tikai par astoņiem punktiem pārspēja baltkrievieti Janu Maksimavu. Bronza tika Ukrainas sportistei Hannai Meļņičenko - 4608 punkti.
Poļina Jeļizarova ar jaunu Latvijas rekordu telpās finišēja 5.vietā savā 1500 m distances priekšskrējienā - 4:15.10. Jāpiebilst, ka distances sākumā mūsu sportiste par mata tiesu izvairījās no sadursmes ar tieši priekšā nokritušo konkurenti, tomēr viss beidzās laimīgi. Tiesa, valsts rekords nepalīdzēja Poļinai kvalificēties finālam - Eiropas čempionātā viņai 12.vieta. Kārotā vieta finālā palika 0,32 sekunžu attālumā.
Tikmēr neveiksmīgu kvalifikāciju tāllēkšanas sacensībās aizvadīja Latvijas sportiste Lauma Grīva, kura labākajā, trešajā, mēģinājumā aizlēca 6,34 metrus un ierindojās 13.vietā 19 sportistu konkurencē. Pirmajos divos mēģinājumos Grīvai padevās 6,26 m un 6,18 m tāli lēcieni. Lai iekļūtu starp labākajām astoņām sportistēm, kuras sacentīsies finālā, vajadzēja lēkt vismaz 6,52 metrus tālu. Kvalifikācijas normatīvu (6,65 m) neizpildīja neviena dalībniece, bet tālākais lēciens priekšsacīkstēs padevās krievietei Darjai Klišinai - 6,62.
Renārs Stepiņš 800 metru distances priekšsacīkstēs savā skrējienā ierindojās 5.vietā - 1:53.73, summā jaunajam sportistam 24.vieta Eiropas čempionātā telpās. Pie ieskaitīta rezultāta tika 26 skrējēji. Lai iekļūtu pusfinālā bija nepieciešams vairāk nekā divas sekundes labāks rezultāts.
Augstlēcējs Jānis Vanags sasniedza rezultātu 2,18 metri, kas kvalifikācijas B grupā ļāva apsteigt vienu sportistu. Eiropas čempionātā Vanagam 20.vieta 26 augstlēcēju konkurencē.
Finālam nekvalificējās arī trīssoļlēcēja Dace Matule, kura ar jaunu personīgo rekordu telpās (13,33 m) kvalifikācijā ierindojās 17.vietā. Vietai finālā bija nepieciešams vismaz 52 centimetrus tālāks lēciens.
Latvijas deviņu vieglatlētu lielā delegācija ir visplašākā Eiropas čempionātu vēsturē kopš 1992.gada. Iepriekš četrkārt (1992., 1996., 1998. un 2007.gadā) Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem.
Latvija čempionātā sākotnēji bija plānojusi piedalīties ar desmit sportistiem, tomēr savu dalību atsauca barjerskrējējs Staņislavs Olijars, kurš pielicis punktu profesionālajām gaitām.
Eiropas čempionāts telpās turpināsies arī sestdien un svētdien.