Madarai ir grūti izturēt psiholoģisko spiedienu?
Nevienam nav viegli, it sevišķi, kad tuvojas tik atbildīgi starti, jo no sportista jau gaida labu rezultātu un augstu vietu. Tad arī visi grib kaut ko uzrakstīt un galva griežas uz riņķi.
Ja nenāk klajā ar skaļiem saukļiem, piemēram, "tagad vai nekad", no bumeranga efekta nevajadzētu baidīties. Ir, protams, arī bokss ar savu specifiku, kad pretinieki viens otru mēdz iebaidīt.
Tas jau ir šovs. Mums nekāda šova nav. Šķēpmešanā ir jāiet un savs darbs jāpadara. Sākumā ir trīs iespējas. Ja tām tiek pāri, tad ir trīs un vēl trīs. Nav laika īpaši izpausties.
Šķēpmešanā vairāk nekā citos sporta veidos ir jābūt skaidrai galvai?
Jebkurā sporta veidā galvai ir jābūt gatavai visu izpildīt bez aizķeršanās. Tam nav nozīmes - tā ir šautriņu vai šķēpu mešana.
Ilgajā trenera praksē gan jau esi nonācis pie atziņas, ko pirms mačiem darīt, lai galva būtu skaidra. Gan jau arī šai ziņā ir sagatavota recepte Madarai?
Vispirms jau starti Dimanta līgā viņai palīdz psiholoģiski sagatavoties atbildīgiem mačiem. Nopietna konkurence vienmēr ir vērtīga, lai gan katras sacensības kaut ko dod pieredzes iegūšanai. Var jau visu izrunāt, bet tikai praksē ir iespēja iegūt vajadzīgās iemaņas, ko un kā darīt stresa situācijās, - kā nekrist panikā un kā sapurināties, kad tas ir nepieciešams.
Iepriekšējā vakarā būtu vērtīgi pilnībā atslēgties no šķēpmešanas vai arī tomēr noder pārrunas par tehniskām niansēm?
Tas ir tas pats, kas iet uz darbu. Tu jau nevari pilnībā visu nolikt maliņā. Jebkurā gadījumā ik pa laikam domas novirzīsies tajā virzienā. Un tas ir tikai normāli. Cita lieta, ka nedrīkst par to visu pārlieku iespringt. Nedrīkst sevi noslogot ar domu, ka par katru cenu ir jāsasniedz konkrēts rezultāts vai konkrēta vieta.
Ja nākamajā dienā ir eksāmens vai cits svarīgs notikums, iepriekšējā naktī miegs būs trauslāks. Psiholoģiski Madara ir stabila?
Te jau ir runa par pārliecību. Ja esi pārliecināts par sevi, tad arī viss būs okei. Ja ir kaut nelielas bažas, arī galvā raisīsies visādas domas un miegs būs trauslāks. Mums ir pieredze, ka lielajos mačos īsti nav veicies. Es gan neteiktu, ka tās bija psiholoģiska rakstura problēmas. Pagājušajā pasaules čempionātā ar labu rezultātu trūka tikai trīs centimetru iekļūšanai finālsacensībās. Jā, 2013. gadā pasaules čempionātā Maskavā Madara neprata to vienu stundu no iesildīšanās līdz startēšanai stadionā sevi noturēt vajadzīgajos rāmjos. Tagad ir iekrāta pieredze un tādām lietām nevajadzētu atkārtoties. No otras puses, rezultāti norāda, ka vajadzētu būt kaut kam labam. Būsim atklāti - visi gaida medaļu. Arī es to gribu, un arī pati Madara grib medaļu, bet sportā taču visādi var gadīties.
No kādas pozīcijas Madarai būtu labāk braukt uz Rio - kā pasaules ranga līderei vai kā savu potenciālu pilnībā nerealizējušai, piemēram, sestajam numuram?
Es teikšu, ka pilnīgi vienalga. Ja esi līderis, tad jā - visi uz tevi skatīsies kā uz pirmo numuru, bet tas neatstās negatīvu iespaidu, ja būs iegūta stabilitāte. Svarīgi arī, vai pašai ir sajūta, ka palikusi rezervīte. Runājot ar Madaru, viņa atzīst, ka pārliecība sāk rasties, ka viņa tiešām var. Dimanta līgas pēdējo maču sērija (65,06 metri; 64,01; x; 59,96; 65,68; 64,61) vienkārši bija lieliska. Tagad gan dzirdami arī izteikumi, vai neesot par ātru sasniegts tik labs rezultāts. Bet ko nozīmē par ātru? Nebija jau tie metieni pati pilnība, un fantastiska forma vēl nav sasniegta.
Sprādzienam līdzīgu efektu Madara radīja 2009. gadā, kad Eiropas U23 čempionātā Kauņā uzvarēja ar jaunu Latvijas rekordu 64,51 metrs. Turpinājumā ilgu laiku neizdevās šo rezultātu pārspēt...
Četrus gadus bija metieni pāri sešdesmit metriem, taču rekorda atzīmi neizdevās sasniegt. Nu labi - toreiz 64,51 metrs viņai nokrita kā aklai vistai grauds, turpretī tagad uzrādītie rezultāti ir loģiski sasniegti. Jāturpina tikai strādāt, lai nostiprinātos tajā līmenī un lai rezultātu vēl uzlabotu.
Nākamgad Madarai būs trīsdesmit...
Jā, viņai šķēpmešanai tagad ir īstais vecums. Neesmu padziļināti pētījis, bet agrīnā vecumā labus rezultātus sasniegušajiem ir bijis pagrūti ilgāku laiku noturēties augstākajā līmenī. Mēs esam ļoti pakāpeniski gājuši uz priekšu, vispirms jau fiziskajā sagatavotībā.
Visu sarunu ar šķēpmešanas treneri Gintu Palameiku lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!