Septiņcīņas otrās dienas sacensību rīta programma sākās ar tāllēkšanu, kur Ikauniece labākajā mēģinājumā sasniedza 5,96 metrus - starp visām dalībniecēm tas bija 20.rezultāts un deva 837 punktus. Sportistes pērn Eiropas čempionātā sasniegtais personīgais rekords ir 6,31 metrs.
Turpinājumā septiņcīņnieces sacentās šķēpmešanā, kur Ikauniece jau pirmajā mēģinājumā sasniedza savu sezonas labāko rezultātu - 50,75 metri, kas deva 875 punktus. Tas izrādījās trešais labākais rezultāts starp visām dalībniecēm un ļāva Laurai pakāpties kopvērtējumā par vēl sešām pozīcijām uz 11.vietu.
Vakara sesijā septiņcīņnieces devās 800 m skrējienā, kur Ikauniece finišēja pēc divām minūtēm un 16,05 sekundēm (878 punkti), izcīnot 18.vietu šajā disciplīnā. Septiņu disciplīnu summā Laurai debijas pasaules čempionātā 6159 punkti un 11.pozīcija.
Par pasaules čempioni kļuva ukrainiete Hanna Meļņičenko (6586 punkti), kurai sekoja kanādiete Brianne Tīsena Ītone (6530) un nīderlandiete Dafne Šepersa (6477). Astoņas no sacensības beigušajām 29 sportistēm sasniedza personiskos rekordus, divas no viņām - arī savas valsts labākos sasniegumus.
Jāpiebilst, ka sacensībās nepiedalījās ne Londonas olimpiskā čempione Džesika Enisa no Lielbritānijas, ne 2011.gada pasaules čempione, krieviete Tatjana Černova.
Diena.lv jau vēstīja, ka pirmdien Ikauniece ar rezultātu 13,89 sekundes ieņēma 21.vietu 100 metru barjerskrējienā, bet augstlēkšanā pārvarēja 1,80 metru augstumā novietoto latiņu, kas bija 13.labākais rezultāts un kopvērtējumā ļāva pakāpties uz 16.pozīciju.
Turpinājumā lodes grūšanā Ikauniece ar 12,36 metriem ieņēma 26.vietu un kopvērtējumā atkal atkrita uz 21.pozīciju, bet 200 metru distancē 24,73 sekundes viņai pirmo dienu ļāva noslēgt 19.vietā.
Tikmēr 20 km soļojumā jau rīta pusē devās Agnese Pastare un Anita Kažemāka - Agnesei ar savu sezonas labāko rezultātu izdevās izcīnīt 23.vietu. Pastare distanci veica vienā stundā 32 minūtēs un 30 sekundēs.
Šis rezultāts Pastarei bija par 36 sekundēm lēnāks nekā pagājušā gada Londonas olimpiskajās spēlēs, tomēr ļāva finišēt par vienu vietu augstāk nekā toreiz.
Vēl viena Latvijas soļotāja Anita Kažemāka distanci noslēdza pēc vienas stundas 34 minūtēm un 37 sekundēm, kas arī bija viņas sezonas labākais rezultāts. Noslēgumā Kažemāka ieņēma 42.vietu starp 57 finišu sasniegušajām sportistēm.
Pie dubultuzvaras sacensībās tika Krievijas sportistes - uzvaru ar rezultātu viena stunda 27 minūtes un deviņas sekundes izcīnīja Londonas olimpisko spēļu čempione un pasaules rekordiste Jeļena Lašmanova, bet viņai pavisam nedaudz zaudēja Aņisja Kirdjapkina.
Krievijai bija laba cerība iegūt visu goda pjedestālu, bet pašā distances izskaņā diskvalifikāciju saņēma Vera Sokolova. Līdz ar to pie trešās vietas tika ķīniete Liu Huna. Ja Lašmanova un Kirdjapkina visu distanci turējās līderu vidū, Sokolova sacensību beigu daļā pēkšņi uzradās no "nekurienes", kas viņai palīdzēja ātri savākt trīs brīdinājumus.
Krievijas sportistes šajā distancē uzvarējušas visos pasaules čempionātos kopš 2001.gada. Iepriekšējās trijās meistarsacīkstēs zeltu bija izcīnījusi Olga Kaņiskina.
Savukārt Huna izcīnījusi trešo godalgu pasaules čempionātos - 2009.gadā viņa finišēja trešā, bet iepriekšējās pasaules meistarsacīkstēs tika pie sudraba.
Sestdien no desmit Latvijas sportistiem čempionātā jau startēja trīs atlēti - kvalifikācijas sacensības nepārvarēja vesera metējs Igors Sokolovs, ieņemot 19.pozīciju, kārtslēcējs Mareks Ārents, kuram 33.vieta, un tāllēcēja Lauma Grīva, kura ieņēma 16.pozīciju. Savukārt svētdien soļotājs Arnis Rumbenieks ierindojās 42.vietā 20 kilometru distancē.
Turpmākajās dienās uz starta izies arī šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis (ceturtdien) un šķēpmetējas Madara Palameika un Līna Mūze (piektdien). Latvijas šķēpraiži startēs kvalifikācijas sacensībās, cenšoties iekļūt finālā.
Latvija pasaules čempionātu vēsturē līdz šim izcīnījusi tikai vienu medaļu - 2011.gadā pie bronzas godalgas tika tāllēcēja Ineta Radeviča.
Pasaules čempionāts Maskavā ilgs līdz 18.augustam.
Šis pasaules čempionāts ir visu laiku vērienīgākās šāda veida sacensības. Dalību tajā apstiprinājušas 206 valstis, kas ir jauns rekords. Līdz šim čempionāts visplašāk bija apmeklēts 1999.gadā Spānijā un 2009.gadā Vācijā, kad katrā no reizēm savā starpā sacentās 200 valstu sportisti.