* Kamēr neesi pirmais, vienmēr gribas labāk, saka Andris Šics
* Sudraba brāļi Šici
"Tagad vēl grūti pateikt, kā jūtos. Jāpaiet laikam, lai noskaidrotos prāts un saprastu, ka olimpiskais sudrabs ir izcīnīts," tā sarunā ar Dienu teica Juris. "Tas ir tik fantastiski, nav pat aptverams!"
"Uz medaļu gājām, cīnījāmies un to izcīnījām. Pārsteigums tas ir, jo šeit neviens nav atbraucis tāpat vien. Bet pēc treniņiem jau zinājām, ko varam. Šī ir ātra trase un ātrās trasēs mums kamanas tiešām labi iet."
"Doma par pjedestālu bija, taču negribējām to popularizēt. Citādāk tu izbļausties un tad tas var nesanākt un izgaist. Labāk to noklusēt. Braucieni izdevās, taču brālis saka, ka labi braucieni ir tikai tad, kad esi pirmais (smaida)."
"Galvenais perfekti sagulties, jo ļoti svarīga ir pirmā virāža un iegrieziens tajā – tur visu var iegūt, bet tikpat labi arī zaudēt. Sanāca pareizi. Visu sezonu bija grūti iegulties, jo ir jauna pārtaisīta kamana. Tā ir ātrāka, taču man personiski iegulties ir grūtāk. Šajā trasē ir īss gabaliņš, kur iegulties. Tas sanāca, iegriezām pirmo griezienu un nopūtos - izdevās un tad bija jātur tālāk."
"Pirms otrā brauciena domājām tikai par to, lai izdarītu visu, ko varām, to, kādēļ šeit esam atbraukuši – raugi, nobraukt divus skaistus braucienus. Ja tas izdosies, būs arī medaļa. Stresa nebija, ar to tikām galā. Protams, ka naktīs pirms sacensībām domājām, sapņojām, taču visu laiku domas centāmies novirzīt citur. Tas viss izdevās."