Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Kāds būs Latvijas sports 2009.gadā?

Latvijas sporta eksperti mēģina prognozēt, ko Latvijas sportam nesīs jaunais 2009.gads.

KURĀ ZIEMAS SPORTA VEIDA GAIDĀMI AUGSTĀKIE SASNIEGUMI?

Sandis Prūsis, Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris


Prieku var sagādāt jebkurš — ar to jau sports ir interesants, ka nekad nevar paredzēt, kurš gūs lielākos panākumus. Ceru, ka hokejisti tiks uz olimpiskajām spēlēm, taču tas nebūs pārsteigums. Tāds būtu, ja viņi nekvalificētos spēlēm. Martins Dukurs ir malacis, jo pēc aizvadītas pussezonas ir kļuvis par kopvērtējuma līderi, taču viņš reizē arī pacēlis augstu savu latiņu un jebkurš zemāks rezultāts sezonas beigās tiks uztverts kā neveiksme. Manuprāt, izmirs sporta veidi, kas tiek mākslīgi uzturēti.

Māris Rīmenis, LTV žurnālists

Skaidrs, ka labākie rezultāti sagaidāmi skeletonā. Biatlonā šosezon nekā nav, arī bobslejistiem iet grūti. Kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis eksperimentē ar kamanām, tāpēc labu rezultātu, visticamāk, nebūs. Skeletonistam Dukuram ir labākie priekšnosacījumi, jo gada laikā viņu vismazāk no ziemas sporta pārstāvjiem ietekmēs krīze. Hokejistiem vajadzētu tikt uz olimpiskajām spēlēm, jo turnīrs notiks Rīgā un būsim galvenie favorīti. Būs nepatīkams pārsteigums, ja tiks piedzīvota neveiksme.

*

VAI SARUKS DALĪBNIEKU SKAITS TEHNISKAJOS SPORTA VEIDOS?

Kristers Serģis, motosportists


Noteikti nepalielināsies. Ar tehniskajiem sporta veidiem nodarbojas traki cilvēki — mazāk ēdīs, bet brauks tāpat. Tehniskie sporta veidi nav īpaši valsts atbalstīti un mīlēti. Daudz kas būs atkarīgs no sponsoru labvēlības un entuziasma. Esošā situācija Eiropā noteikti ietekmēs, bet neņemos kategoriski apgalvot — kā. Noteikti būs grūti.

Andris Berķis, LAF ĢENERĀLSEKRETĀRS

Dārgākajās disciplīnās, kā rallijs un šoseja, dalībniekus skaits varētu sarukt par 25— 30%. Spriežu pēc pašlaik valdošā noskaņojuma. Daudzi varētu nebraukt visu čempionātu, bet, teiksim, trijos no septiņiem posmiem. Lētākās disciplīnās kā mazajos sprintos, supersprintā, driftā, dragreisā, dalībnieku skaits, visticamāk, nesaruks, varbūt pat nedaudz palielināsies, jo tiem vajadzīgas nelielas summas.

*

VAI IZDOSIES CIENĪGI SARĪKOT EČ BASKETBOLĀ DĀMĀM?

Edgars Jaunups, LBS ģenerālsekretārs


Ja nebūs negaidītu finansiālu problēmu, neredzu iemeslu, kādēļ čempionātu neizdosies sarīkot cienīgi. To, vai čempionāts izdevies, varēs vērtēt pēc tā, vai atrisināti visi organizatoriskie jautājumi, komandu uzņemšana, satiksmes, treniņu, spēļu organizēšana. Ekonomiskās situācijas dēļ nebūs līdzekļu krāšņām atklāšanas ceremonijām, tāpēc izmantosim radošos resursus, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Armands Krauliņš, bijušais dāmu izlases galvenais treneris


Es domāju, ka tas būtu noziegums, ja čempionātu neizdotos sarīkot. Basketbols tomēr ir Latvijas nacionālais sporta veids, tādēļ šādu izdevību nedrīkst neizmantot. Čempionāts savā laukumā dos labumu ne tikai pašreizējām izlases basketbolistēm, bet arī nākamajām paaudzēm. Mani kā treneri uztrauc, ka dažkārt spēlētājas, vēloties sevi labāk parādīt, panāk pretēju efektu. Tomēr plusu ir vairāk nekā mīnusu, tāpēc ceru, ka organizatoriem viss izdosies.

*

KURI LATVIJAS VIEGLATLĒTI 2009.GADĀ IEPRIECINĀS VISVAIRĀK?

Zintis Ekmanis, Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents

Domāju, ka šķēpa metēji, droši vien Jeļena Prokopčuka. Arī Staņislavs Olijars vēl nav norakstāms. No jaunajiem sportistiem iepriecēt varētu daudzcīņniece Aiga Grabuste. Viņas sporta veidā jo vairāk trenējas, jo vairāk iet labumā. Runājot par ekonomisko krīzi, arī 90.gadu sākumā bija grūti, vajag optimizēt. Manuprāt, vieglatlētikai Latvijas sportā būtu jābūt galvenajai prioritātei, jo tā ir visu sporta veidu pamats. Tie vieglatlēti, kuri jau ir starp vadošajiem, neapstāsies. Pārējiem būs grūti, jo augstu sasniegumu sports ir dārgs.

Voldemārs Lūsis, Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs

Protams, jāsāk ar šķēpmetējiem Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu. Tāpat 800 metros iepriecināt var Dmitrijs Miļkevičs, bet daudzcīņā — Aiga Grabuste. Līmenī būs arī Ēriks Rags. Ja viņš būs labi sagatavojies, var šķēpu aizmest 85 metru attālumā. Domāju, ka ekonomiskā krīze topa atlētus diez vai skars, jo tie ir Latvijas Olimpiskās vienības paspārnē. Pārējiem būs grūtāk, īpaši tiem, kuri vēlas sākt trenēties vieglatlētikā. Nākamais gads sporta veidam būs cīņa par izdzīvošanu. Arī vieglatlētikai naudiņa ir ievērojami nogriezta, taču ceram, ka pēc pāris gadiem būs labāka situācija.

*

VAI KEMZŪRA PACELS LATVIJAS IZLASI NEBIJUŠOS AUGSTUMOS?

Valdis Valters, VEF Rīga treneris


Augstāka vieta par astoto nebūs. Vai nospēlēs labāk? Varbūt. Pašlaik var tikai minēt, kādi spēlētāji būs Kemzūras rīcībā, kāds būs sagatavošanās process, kādi — pārbaudes spēļu pretinieki. Tikai pirms čempionāta varēs konkrētāk prognozēt rezultātu. No trenera izvēlētajiem asistentiem būs atkarīgs, vai viņam izdosies adaptēties mūsu basketbolā līdz čempionātam. Izlases spēles stils noteikti būs daudz pragmatiskāks kā iepriekšējā trenera Nenada Trajkoviča vadībā. Domāju, ka basketbolisti Kemzūru pieņems, jo ar lietuvieti ir daudz vienkāršāk nekā ar ārzemnieku.

Varis Krūmiņš, BK Zemgale treneris

Mans uzskats visu mūžu ir bijis, ka Latvijas izlasi jātrenē tikai un vienīgi Latvijas trenerim, taču tas, kā veiksies Ķēstutim Kemzūram, ir ļoti atkarīgs no daudziem apstākļiem. Lietuvas trenera meistarība noteiks, vai viņam izdosies aprast ar Latvijas basketbolu īsajā laikā, kas atlicis līdz Eiropas čempionāta finālturnīram Polijā. Izlase Kemzūras vadībā salīdzinājumā ar Nenada Trajkoviča periodu noteikti spēlēs labāk. Ceru, ka valstsvienības demonstrētais basketbols būs arī latviskāks, jo mūsu basketbola stils ir radniecīgs lietuviešu rādītajai spēlei.

*

VAI HOKEJA IZLASEI IZDOSIES TIKT UZ OLIMPISKAJĀM SPĒLĒM?

Haralds Vasiļjevs, RĪGA-2000 treneris


Noteikti ir jākvalificējas. Tāds mērķis ir jāuzstāda. Citādi nemaz nedrīkst būt. Divas reizes Latvijas izlasei ir izdevies aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, bet nevar zināt, vai izdosies kvalificēties nākamajās reizēs. Tāpēc jāņem tagad. Mērķis ir reāli izpildāms. Pirmkārt, spēlējam savās mājās, būs ierasta vide un labs skatītāju atbalsts, kam vienmēr ir nozīme. Otrkārt, komplektējot komandu, par labu nāks tas, ka vairāki hokejisti saspēlējušies Rīgas Dinamo. Pretiniekos, protams, ir labas komandas, taču mēs neesam sliktāki un visus esam reiz uzvarējuši.

Normunds Sējējs, Dinamo ģenerālmenedžeris


Iesaku uzmanīties no Ungārijas valstsvienības, kura tiek uzskatīta par potenciālo grupas pastarīti. Kamēr pats spēlēju Čehijas un Slovākijas līgās, iznāca daudz sastapties ar Ungārijas hokeju. Tajā tiek ieguldīta milzīga nauda, un pēdējos gados tas ir strauji attīstījies. Latvijas hokejistiem jāatceras, ka ripa ir apaļa un katra spēle sākas ar rezultātu 0:0. Protams, sava laukuma priekšrocības palīdzēs, taču neviens no pretiniekiem Rīgā neieradīsies ar nolemtības sajūtu — visas brauc ar domu un cerību par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm.

*

VAI KRĪZE NEVEICINĀS BEIGT KARJERU PAZĪSTAMIEM SPORTISTIEM?

Viktors Ščerbatihs, svarcelšana


Tikai pēc jaunā gada zināsim, cik daudz naudas mums piešķirs, tāpēc pašlaik neko nevaru pateikt. Ja līdzekļus nepiešķirs, sezonai tik un tā gatavosimies. Palīdzēs Ventspils, kas gan nepiešķirs tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, taču būs vismaz kāds pamats. Visticamāk, nāksies samazināt sacensību skaitu. Man pašam darbs būs, trenēšos, taču nebraukšu uz treniņnometnēm. Startēt, visticamāk, sākšu vasarā un gatavošos pasaules čempionātam, kas novembrī paredzēts Korejā.

Jeļena Rubļevska, modernā pieccīņa

To, vai finansiālā krīze ietekmēs rezultātus modernajā pieccīņā, varēs pateikt tikai pēc sezonas. Pašlaik gatavojamies kā parasti, veidojam sezonas plānu. Visiem iet grūti, taču esmu pieredzējusi situāciju, kad man nebija ko ēst, taču tik un tā turpināju trenēties. Finansiālā krīze ietekmējusi visus sporta veidus, taču vairāk rezultātus ietekmē tas, ka mums nav manēžu, kurās trenēties ziemā. Vienmēr patīkamāk ir treniņos skriet pa atbilstošu vieglatlētikas celiņu, nevis pa apledojušu trotuāru.

*

VAI NEPIECIEŠAMS DEFINĒT PRIORITĀROS SPORTA VEIDUS?

Andris Gulbis, handbola izlases treneris


Jāskatās pēc situācijas. Piemēram, BMX Latvijai sarūpējis lielāku slavu, nekā sporta veidi, kuros iegāzti miljoni. Latvija ir apķērīga uz jaunajiem sporta veidiem. Prioritātes ir, bet tās arī ierobežo iespējas. Kas attiecas uz handbolu, allaž esam bijuši trūcīgi, tāpēc to pārcietīsim vieglāk. Dot naudu tikai basketbolam, lai barotu nēģerus, vai tikai ieguldīt hokejā — tas nav pareizi. Tas būtu tāpat, kā augstskolās mācīt tikai trīs profesijas.

Einars Fogelis, LOK ģenerālsekretārs


Nekonkretizējot sporta veidus, prioritātes ir nepieciešamas kā tādas. Pēdējā laikā par šo jautājumu ir gana daudz diskutēts. Taču Latvijā jau katrs nodarbojas, ar ko vēlas, kas katram ir pieņemams. Nevar taču pateikt, lai nodarbojas ar vienu vai otru sporta veidu. Taču tie izkristalizējas. Runājot par prioritātēm, jāskatās plašāk. Kas attiecas uz valsti, jādomā par Vankūveras, Londonas vai pat vēl tālākām programmām.

*

VAI EKONOMISKĀ LEJUPSLĪDE IETEKMĒS FUTBOLA VALSTSVIENĪBU?

Ģirts Karlsons, izlases uzbrucējs


Nē. Nedomāju, ka galvenais treneris būs ar mieru veikt izmaiņas plānos, jo gaidāmas svarīgas spēles. Šis jautājums jāuzdod vadībai, jo mūsu — futbolistu — uzdevums — braukt un aizstāvēt valsts godu. Kā vadība teiks, tā darīsim. Jebkurā gadījumā jebkurš tāpat brauks uz izlasi. Ja taupības nolūkos būs lētākas viesnīcas un garāki pārbraucieni ar autobusu? Domāju, arī tad futbolisti brauks uz izlasi.

Genādijs Karavajevs, izlases ģenerālmenedžeris


Nē. Budžets nākamajam gadam jau sastādīts un, kas tajā plānots, tiks arī izpildīts. Protams, centīsimies ekonomēt, taču tas neietekmēs izlases gatavošanos. Tas attiecas arī uz februārī un augustā plānotajām pārbaudes spēlēm. Spēle ar Armēniju ir ļoti svarīga, lai sagatavotos abām spēlēm ar Luksemburgu. Mums ir labas attiecības ar Kipru, tāpēc šajā reizē būs vien lidošanas izdevumi.

*

KURĀ NO SPORTA SPĒĻU VEIDIEM BŪS SASPRINGTĀKĀ CĪŅA PAR TITULU?

Raimonds Bergmanis, spēkavīrs


Florbolā, jo tur komandu spēki ir vislīdzīgākie. Latvijas čempionāta virslīgas spēlēs zaudē visi — arī līdervienības. Saspringtas cīņas čempionāta izskaņā noteikti nebūs handbolā. Kas attiecas uz citiem sporta veidiem, piemēram, volejbolu un futbolu — varbūt būs saspringta cīņa, basketbolu — tam vēl ir jāizdzīvo.

Jānis Dainis, florbola treneris

Basketbolā, jo labāko trijotne — Barons, ASK Rīga, BK Ventspils — diezgan neprognozējama. Varbūt vēl iejauksies Valmiera. Radusies sajūta, ka augšgalā jebkura komanda var uzvarēt jebkuru. Te uzvar Liepāja, te — Valmiera. Otrs interesantākais čempionāta noslēgums varētu būt florbolā, jo pastiprinājusies RTU komanda, trešais — futbolā, jo būs grūtības ar finansēm.

*

VAI EKONOMISKĀ LEJUPSLĪDE IETEKMĒS AMATIERU SPORTU?

Žoržs Tikmers, LOK viceprezidents


Jā un nē. Tie, kas ar sportu nodarbojas, meklēs iespējas to darīt arī turpmāk. Būs grūtības sporta veidos, kas prasa finanses, kā hokejs, citas sporta spēles, slēpošana. Iespējams, sportam veltīs mazāk laika, mazāk trenēsies. Iespējams, vairāk skries, vingros, kas neprasa tik daudz finanšu, taču nedomāju, ka būs tendence no dārgākiem sporta veidiem pāriet uz lētākiem.

Mārtiņš Sārs, orientierists

Kaut kādā mērā noteikti ietekmēs, taču, cik ļoti, konkrētāk redzēs nākamajā gadā. Pagaidām sportoju tikpat, cik līdz šim. Braucu arī MTB sacensībās. Pagaidām ir sponsors, bet, ja tāda nebūtu, visticamāk, vairāk orientētos un no MTB nāktos atteikties, jo tas ir diezgan dārgi. Pieļauju, ka cilvēki nākamgad arī varētu atteikties no dārgākiem sporta veidiem un, piemēram, vairāk skriet, kas ir salīdzinoši lēti.

*

VAI LMT VIRSLĪGĀ SPĒLĒS DESMIT KOMANDAS?

Jānis Mežeckis, LFF ģenerālsekretārs

Patlaban nav skaidras informācijas, lai to apgalvotu. Janvārī tiksimies ar visu klubu prezidentiem un par šo jautājumu spriedīsim. Pašlaik neviens no klubiem, kuriem ir tiesības LMT Virslīgā spēlēt, nav atteicies, taču mēs zinām, ka ir problēmas FK Jūrmala un FK Rīga. Ja būs 10 komandu, spēlēsim trīs riņķos, ja astoņas — četros. Variantu ar deviņām komandām neesam apsprieduši. Taču nav šaubu, ka Virslīgas čempionāts notiks.

Imants Saulītis, FK Valmiera prezidents


Nedomāju. Tik daudz nesanāks. Noteikti ietekmēs ekonomiskā situācija, kas pasliktinās. Taču, ja spēlēs 10 komandas, spēles līmenis būs zemāks. Lai klubiem nedaudz palīdzētu, varbūt federācija atlaides iedos. Redzēs, kā būs Jūrmalā. Varbūt komandu savāks, taču tā vairs nebūs tā FK Jūrmala, kas bija iepriekš. Lai saglabātu esošo spēles kvalitāti, būtu jāspēlē ar astoņām komandām. Virslīgas klubiem budžeti samazināsies, mazāk varēs atļauties leģionārus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Joprojām trūkst uzvaru

Paolo Nikolato: Tabulā neesam tur, kur mums vajadzētu būt. Pievīla realizācija.

Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi