Finālsacensībās Ārents ar pirmo mēģinājumu pārvarēja 5,30 metru augstumā novietoto latiņu, 5,50 metri viņam padevās ar trešo lēcienu, bet 5,60 metrus viņam neizdevās pārvarēt.
Par četrkārtēju Eiropas čempionu sensacionāli neizdevās kļūt slavenajam francūzim Reno Lavilenjē, kurš cīņu uzsāka no 5,75 metru augstuma, kad pārējie sportisti sacensības jau bija noslēguši. Viņam neizdevās neviens no trim lēcieniem.
Līdz ar to par čempionu ar pieticīgiem 5,60 metriem kļuva polis Roberts Sobera, kuram ar tādu pat augstumu sekoja čehs Jans Kudlička.
Savukārt trešais ar 5,50 metriem palika slovēnis Roberts Renners. Zīmīgi, ka Ārents būtu bijis dalītā trešajā vietā, ja šo augstumu būtu pārvarējis ar pirmo lēcienu.
LETA jau ziņoja, ka trešdien kvalifikācijas sacensībās Ārents ar pirmo piegājienu pārvarēja 5,15, 5,30 un 5,50 metru augstumu. Redzot, ka no labāko divpadsmit atlētu pulka vairs nav iespējams izkrist un ir sasniegts fināls, viņš turpmākos mēģinājumus neveica.
Jūnija sākumā Ārents sacensībās Čehijas pilsētā Jablonecā ar kārti veica 5,70 metru augstumu, izpildot Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu, bet nedēļu vēlāk latvietis ieņēma trešo vietu Dimanta līgas posmā Stokholmā.
LETA jau vēstīja, ka piektdien no Latvijas sportistēm uz starta izgāja arī Līga Velvere, kura izcīnīja otro vietu priekšsacīkšu skrējienā 400 metru barjerotajā distancē un automātiski sasniedza pusfinālu.
Savā skrējienā Velvere visu distanci bija starp līderēm un finišu pārliecinoši sasniedza otrā, finišējot pēc 57,38 sekundēm.
Uzvaru skrējienā izcīnīja norvēģiete Amālije Hammilda Iuēla, kura finišēja pēc 56,98 sekundēm.
Sestdien gaidāmo pusfinālu automātiski sasniedza priekšsacīkšu skrējienu divas ātrākās sportistes, kā arī sešas labāko rezultātu uzrādītājas starp pārējām sportistēm. Tiesa, potenciālās favorītes dalību sacensībās sāks vien no pusfināla.
Velvere joprojām turpina cerēt arī uz Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīva izpildīšanu, ko vieglatlēti drīkst darīt līdz svētdienai. 400 metru barjerotajā distancē tas ir 56,20 sekundes, tomēr Velvere savā karjerā nav skrējusi ātrāk par 56,77 sekundēm.
Sākotnēji bija plānots, ka Velvere Eiropas čempionātā startēs arī 800 metru distancē, taču viņa no šīs ieceres tomēr atteicās, koncentrējoties tikai barjerskrējienam.
Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, vēl pārstāvēs arī Madara Palameika un Elvijs Misāns, kuriem sestdien notiks finālsacensības attiecīgi šķēpmešanā un trīssoļlēkšanā, savukārt svētdien pusmaratonu skries Jānis Višķers un Agata Strausa.
LETA jau ziņoja, ceturtdien savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Latvijas šķēpraidis Zigismunds Sirmais, kurš ar jaunu personisko rekordu 86,66 metri kļuva par Eiropas čempionu.
Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.
Ceturtdien veiksmīgi nostartēja arī Palameika un Misāns. Šķēpmetēja kvalifikācijā uzrādīja sesto labāko rezultātu (59,71), bet Misāns finālā iekļuva kā 11.labākā rezultāta īpašnieks (16,50).
Tikmēr šķēpmešanā neveiksmi piedzīvoja pārējās divas latvietes - Līna Mūze pirmajā metienā guva traumu, kas viņai var liegt startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, bet Sinta Ozoliņa palika 14.vietā, no iekļūšanas finālā, kur tika 12 labākās, atpaliekot par 55 centimetriem.
Savukārt Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā palika 20.vietā, bet Dmitrijs Jurkevičs 1500 metros ieņēma 23.vietu, abiem sportistiem finālā netiekot.
Eiropas čempionāta pirmajā dienā neveiksmi piedzīvoja Laura Ikauniece-Admidiņa, kura nepārvarēja 100 metru barjerskrējiena priekšsacīkstes. Tāpat šķēpmešanā Jānis Svens Grīva palika 28.vietā, bet Rolands Štrobinders vispār palika bez rezultāta.
Pie rezultāta tāllēkšanā netika arī Aiga Grabuste, kura pirmajā lēcienā ieplēsa augšstilba aizmugurējo muskuli.
Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējiena priekšsacīkstēs ieņēma dalītu 14.vietu, bet Misāns neiekļuva tāllēkšanas finālsacensībās, paliekot 20.vietā.
Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši vēl trīs Latvijas vieglatlēti, taču lodes grūdējs Māris Urtāns, kārtslēcējs Pauls Pujāts un vesera metējs Igors Sokolovs atteicās startēt šajās meistarsacīkstēs.
Eiropas meistarsacīkšu normatīvus bija izpildījuši arī šķēpmetēji Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Ainārs Kovals, taču katrā disciplīnā vienu valsti drīkst pārstāvēt maksimums trīs atlēti, tāpēc viņiem nācās palikt mājās.
Eiropas čempionātam tika pieteikti vairāki sportisti bez izpildīta kvalifikācijas normatīva - Madara Apine (trīssoļlēkšana), Madara Onužāne-Saliņa (augstlēkšana), Alberts Blajs (3000 metru kavēkļu skrējiens), Jānis Mezītis (200 metru skrējiens), Kristaps Sietiņš (110 metru barjerskrējiens), Agata Strausa (5000 metru skrējiens), bet nevienu no šiem sportistiem organizatori dalībnieku sarakstā neapstiprināja.
Latvijas sportisti Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs, Olijars un Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Eiropas čempionātā Amsterdamā, kas noslēgsies svētdien, startē 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nav Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja tika dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem. Viņa gan trešdien priekšsacīkstēs tika diskvalificēta.