Siguldas trasē trešdien Interkontinentālā kausa treniņbraucienos viņa ir it kā savējā, it kā mājās starp daudziem paziņām, atļauja doties trasē Undīnei tiek dota latviski, taču viņai mugurā formas tērps ar uzrakstu «Azerbaijan». Tā arī pagaidām ir vienīgā manāmā atšķirība starp šo un pagājušo sezonu: treneris joprojām ir viņas tēvs Guntars Liepiņš, nekādu jaunu palīgu nav.
Par motīviem, kas lika mainīt karogu, Undīne runā nelabprāt. «Mēs ar tēvu stingri norunājām, ka iemeslus neatklāsim, kamēr vien es piedalos sacensībās.» Viņas tēvs un treneris piebilst: «Uzzvani, kad viņa beigs startēt! Varēs grāmatu sarakstīt…»
Skaidrs, ka Undīnes gadījums nav līdzīgs Latvijas futbolistu naudas pelnīšanai Azerbaidžānā, jo, pirmkārt, skeletonā tādu naudu kā, piemēram, Māris Verpakovskis nepelna neviens, otrkārt - Vītolas līdzšinējie panākumi nav tik spoži. Arī Latvijas cīkstoņu izvēle pārstāvēt Azerbaidžānu ir citāda - Latvijā viņas bija vienas no daudzām sīvā konkurencē, savukārt Vītola līdz šim gadam bijusi vienīgā Latvijas dāmu skeletoniste.
Uz jautājumu, kāds bija Azerbaidžānas piedāvājuma āķis, jaunā skeletoniste atbild neminstinoties - finanses. «Azerbaidžāna pēdējā laikā strauji attīstās. Vismaz tā esmu dzirdējusi. Pati Azerbaidžānā līdz šim vēl neesmu bijusi. Tur ir interese paplašināt sporta veidu skaitu. Tā kā skeletonā viņiem līdz šim nav nekādas pieredzes, viņi meklē palīdzību no malas, un ne tikai skeletonā. Krievijas bobsleja divnieks pārstāv Azerbaidžānu, arī citos sporta veidos šo valsti pārstāv citu tautu sportisti.» Undīne atklāj, ka bijusi interese arī vēl no vienas citas valsts, taču Azerbaidžānas piedāvājums bijis finansiāli izdevīgāks. Jautāju, vai tagad Undīne saņem vairāk nekā pasaules čempions Martins Dukurs. Viņa atbild, ka par startēšanu sacensībās vismaz pagaidām neko nesaņem. No Azerbaidžānas puses finansiālas prēmijas pienākas tikai par konkrētu uzrādīto rezultātu. Arī šāds finansiālais atbalsts ir vērtīgs, ja ņem vērā, ka iepriekšējos gados visi organizatoriskie un tehniskie izdevumi gūlās uz Undīnes tēva pleciem, bet no Latvijas Bobsleja federācijas vai olimpiskās vienības materiālais labums bijis niecīgs.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!
xxx