Tāpat šodien Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders aizvadīs kvalifikācijas sacensības šķēpa mešanā.
Priekšsacīkstes BMX riteņbraukšanā sāksies plkst.20.34 pēc Latvijas laika.
Pēc "time - trial" braucienos uzrādītajiem rezultātiem sportisti tiks izsēti dalībai ceturtdaļfinālā, kur sportistiem trijos braucienos tiks piešķirts punktu skaits, kas vienāds ar viņu ieņemtajām vietām. Katra ceturtdaļfināla četri vismazāk punktu saņēmušie riteņbraucēji iekļūs pusfinālā, kur arī tiks aizvadīti trīs braucieni un pēc šādas pašas sistēmas noteikti finālisti. Finālā tiks aizvadīts viens brauciens, kurā riteņbraucēji spēkosies par medaļām.
Štrombergs ir pasaulē vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā, kurā olimpiskās godalgas tiek izcīnītas kopš 2008.gada. Savu pirmo olimpisko zelta medaļu valmierietis izcīnīja 2008.gadā Pekinā, bet 2012.gadā Londonā viņš panākumu atkārtoja.
Štrombergs bija Latvijas delegācijas karognesējs olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, bet pēc tam viņš kopā ar komandu devās uz ASV, kur nedēļu turpināja gatavoties sacensībām. Ar Štrombergu un Treimani kopā gatavojās arī Kristens Krīgers, kurš ir komandas rezervists.
Pirms četriem gadiem Londonā Latviju BMX riteņbraukšanā pārstāvēja Štrombergs, Treimanis un Rihards Veide, bet dāmu sacensībās uz starta izgāja Sandra Aleksejeva. Latvijai trīs ceļazīmes bija arī 2008.gadā Pekinā, kad BMX riteņbraukšana debitēja olimpiskajā programmā.
Tikmēr Sirmais un Štrobinders šķēpa mešanas kvalifikāciju uzsāks naktī uz ceturtdienu plkst.2.30.
Sirmais jūlija sākumā notikušajā Eiropas čempionātā šķēpu raidīja 86,66 metru tālumā, kļūstot par kontinenta čempionu.
Līdz tam Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bija tālāks par 80 metriem.
Štrobinders olimpisko spēļu normatīvu izpildīja pērn "Rīgas kausu" sacensībās, kad šķēpu raidīja 83,37 metru tālumā un uzrādīja jaunu personisko rekordu. Janvārī viņš tika atzīts par pērnā gada Latvijas labāko vieglatlētu.
Šosezon savu labāko rezultātu Štrobinders uzrādīja jūnija vidū, kad Jāņa Lūša kausa izcīņā šķēpu raidīja 81,76 metru tālumā.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas šķēpa metēja Madara Palameika otrdien ar pirmo metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu fināla normatīvu, bet Sinta Ozoliņa ieņēma 14.vietu un kā otrā palika aiz finālistu strīpas.
Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.
Tāpat olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā arī bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.
Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.