Pagājušajā nedēļā savā Facebook profilā emocionālā ierakstā Latvijas labākā biatloniste Baiba Bendika aprakstīja valdošo situācija, kurā atrodas NBS sporta klubā esošie biatlonisti. "Viss sākas no gala! Latvijas izlases dalībnieks Aleksandrs Patrijuks, kurš, kā daudzi mūsu sportisti, ir arī NBS sporta kluba karavīrs, nedrīkst trenēties Latvijas izlases sastāvā, kamēr viņš ir sporta klubā... Vai nu trenējies ar NBS sporta kluba treneri, kam ir stipri apšaubāms zināšanu, prasmju līmenis un izmantotās metodes (kas tas ir par pašsludinātu amatu pirmām kārtām?), vai arī raksti atlūgumu," savas domas pauda Bendika.
Lai iegūtu otras puses viedokli, laikraksts Diena vērsās pie NBS sporta kluba trenera Māra Čakara, kurš piekrita intervijai, tomēr nākamajā telefonsarunā sacīja, ka vispirms viņam jāsazinās ar NBS priekšniecību, lai prasītu atļauju intervijai, un uz jautājumiem atbildēs rakstiskā formā, lai viss būtu kārtīgi un kā pienākas.
Latvijas biatlona izlases galvenais treneris Ilmārs Bricis sarunā ar Dienu atklāja, ka sportistiem nav nesaskaņu ar NBS, bet gan tieši ar Čakaru. "Aleksandram Patrijukam nav nekādu konfliktu ar NBS vai kādu citu, bet situācija galvenokārt ir NBS sporta kluba galvenā trenera Māra Čakara dēļ, kurš nav militārpersona, bet strādā par treneri. Tas ir viņa lēmums – neļaut Aleksandram trenēties ar Latvijas izlasi. Kāpēc viņš tā dara? Tas ir jāprasa viņam, jo es varētu izteikt tikai pieņēmumus. Sportistiem nav problēmu ar NBS, bet tas ir viens atsevišķs gadījums, kur Māris ir principiāli iestājies par to, ka jātrenējas kopā ar NBS. Varam teorētiski arī pieņemt, ka viņam ir labākie nodomi un ir pārliecība, ka var izdarīt labāk, lai Aleksandrs sasniegtu labākos rezultātus," biatlonista situāciju skaidro Bricis. Patrijuks 2020./21. gada Pasaules kausa sezonas laikā trenējas Briča vadībā, tomēr sagatavošanās periodā viņam dažreiz obligātā kārtā bija jādodas uz NBS biatlonistu nometnēm, kas nav saskaņā ar viņa treniņplānu. 2019./20. gada sezonā par Latvijas izlases galveno treneri strādāja Māris Čakars, tomēr viņu par dažādiem pārkāpumiem no amata atlaida. Pagājušosezon Čakars vairāk darbojās ar sportistiem IBU kausos, kamēr Bricis – Pasaules kausos. "2019./20. gada sezonā Čakars bija izlases galvenais treneris, bet par disciplinārpārkāpumiem un atkārtoti nepatiesu ziņu sniegšanu federācijas valde viņu atstādināja no amata," par Čakara situāciju izsakās Bricis. "Iepriekšējā sezonā vesela rinda atteicās strādāt kopā ar Čakaru. Sanita un Sandra Buliņas atteicās, jo nebija apmierinātas ar Māra treniņmetodiku un to, ka bija liels rezultātu regress. Edgars Mise atteicās trenēties cilvēcisku nesaskaņu dēļ, tāds pats stāsts ar Jūliju Matvijenko. Bija vēl viena sportiste, kuru nesaukšu, lai viņai nesabojātu turpmāko karjeru." Piemēram, māsas Buliņas pēc sadarbības pārtraukšanas ar Čakaru atgriezās pie pirmā trenera Sergeja Sverčkova, kura vadībā gatavojas nākamajai sezonai. 2020./21. gada sezonas laikā viņām arī palīdzēja Valdis Bērziņš un konsultācijas sniedza Bricis. Acīmredzot treneru maiņa palīdzēja, uz to norāda tobrīd 19 gadu vecās Sanitas Buliņas sasniegtā 32. vieta Pasaules kausa sezonas noslēdzošajā posmā Estešundā. Latvijas biatloniste šāva precīzi un pārsteidza visus ar labo sniegumu.
"Pie Māra ir palikuši tie, kas ir armijā. Annija Keita Sabule, Rūdis Balodis. Ieva Pūce, cik saprotu, ir atvaļinājusies vai tikai vēl atvaļināsies. Veselības problēmu un rezultātu regresa dēļ ir izvēlējusies neturpināt trenēties. Apmācības Alūksnē, lai iestātos armijā, iespējams, dosies iziet Kirils Matjuhins, Renārs Birkentāls un vēl kāds no jaunajiem. Sportistu grupiņa viņam ir. Nav tā, ka ar visiem Mārim ir sliktas attiecības. Viņš tomēr ir izdarījis daudz labu lietu. Tādas organizatora spējas, kādas ir Mārim, reti kuram piemīt," Čakaru par darbaspējām paslavē Bricis.
Latvijas Biatlona federācijai ir grūti iejaukties šajā visā procesā, jo īsti nav kur "piesieties". Aleksandram Patrijukam nav konfliktu ar NBS, un federācijai nav nesaskaņu ar NBS. Tīri formāli NBS sporta kluba lēmums ir, ka visiem dienestā esošajiem sportistiem jātrenējas Čakara vadībā vai arī var rakstīt atlūgumu. Ja tāds tiešām ir armijas lēmums, diskusijai ir maz vietas.
NBS atbalsta daudzus augstas klases sportistus, kuru vidū ir tādi atlēti kā 800 metru skrējēja Līga Velvere, modernais pieccīņnieks Pāvels Švecovs, ASK/LSPA komandas handbolisti, šosejas un kalnu riteņbraucēji utt. Liela daļa Latvijas biatlonistu ir iestājušies NBS, par ko saņem algu. Tā ir ierasta prakse arī ārzemēs, kur sportisti formāli skaitās dienestā kā karavīri, robežsargi vai zemessargi un saņem algu. Sagatavošanās un sacensību sezonas laikā NBS sportisti parasti netiek traucēti, bet nākas izpildīt arī kādu uzdevumu saistībā ar dienestu. Piemēram, iespējams, aizstāvēs valsts godu militārpersonu spēlēs gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. NBS sastāvā esošie sportisti piedalās sacensībās, kurās sacenšas ar citu valstu militārpersonām. 2018. gadā Andrejs Rastorgujevs sprintā militārpersonu pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu šajā ziemas sporta veidu forumā. Dalībnieku vidū bija arī tādi vārdi kā Benjamins Vegers, Dominiks Landertingers, Eriks Lesers, Simons Eders un citi augstas klases biatlonisti, kas norāda uz līdzīgu sistēmu citviet, kur sportisti iestājušies dienestā paralēli profesionālajai karjerai. Vasaras militārpersonu spēlēs 2019. gadā Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur notika pirmais Covid-19 uzliesmojums pasaulē, zeltu šosejas riteņbraukšanā komandu vērtējumā izcīnīja Andris Vosekalns, Kristers Ansons, Kristaps Pelčers un Kaspars Serģis.
Biatlonā un citos sporta veidos armijā esošie atlēti vispirms ir savu sporta veidu federāciju pakļautībā, un tikai pēc tam seko darba devējs jeb armija, kur uzdotos uzdevumus iespējams izpildīt brīvākā laikā.