Kā zināms, pasaules čempionātā Palameika palika vien dažu centimetru attālumā no dalības finālsacensībās, ierindojoties 13.vietā, tomēr viņa aizmeta 62,17 metrus, kas ir augstvērtīgs rezultāts.
"Tas man tiešām bija liels pārdzīvojums, liels robs manā karjerā. Lai arī cik esi pārliecināts par to, ko dari, sportā var būt savas likumsakarības. Tomēr negribu ticēt, ka tam tā bija jānotiek," Palameika izteikusies intervijā Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS). "Varbūt kaut kas pēdējā mirklī pamainījās, bija kāds pārsteidzošs pavērsiens, taču es uzskatu, ka cīnījos līdz galam. Stadionu pametu nevis ar skumjām, bet devos prom pacilāta, jo aizgāju ar domu, ka, manuprāt, viss būs kārtībā. Tāpēc tā nebija likumsakarība, bet tieši man tā bija ļoti liela neveiksme. Būt trīspadsmitajai, kā pirmajai tūlīt aiz pamatsacensību strīpas... Ar to ir tiešām jāmāk samierināties. Tagad esmu ar to samierinājusies."
Uzreiz pēc pasaules čempionāta Palameika ar rezultātu 62,22 metri izcīnīja ceturto vietu Dimanta līgas posmā Cīrihē.
"Ļoti gribējās Cīrihē apliecināt, ka varu mest tālu. Biju tur viena, bez trenera, kas varbūt būtu palīdzējis panākt atbrīvotības sajūtu, emocionālo atbrīvotību, jo iekšā bija liels aizvainojums un dusmas. Ar šādām sajūtām aizmetu 62 metrus, bet kas to zina, cik tālu būtu metusi ar atbrīvotību," atcerējās sportiste.
"Sacensībām īpaši koncentrēties nevajadzēja. Iekšā bija tā rezervīte, kas būtu realizējusies manā iecerētajā finālā pasaules čempionātā. Tur manas iespējas vairs nevajadzēja, bet uz Cīrihi, uz Dimanta līgas finālu devos arī ar labām emocijām, jo te biju izcīnījusi ceturto vietu 2014. gada Eiropas čempionātā," stāstīja Palameika. "Stadions ir diezgan grūts, paciets segums. Arī laika apstākļi nelutināja - bija pavēss un lietains laiks. Sanāca labs rezultāts sacensībās, kurām koncentrējos, bet pēdējās sacensībās pēc trīs dienām Berlīnē jau bija ļoti grūti savākties. Vienīgi žēl, ka neizdevās Cīrihē noturēties labāko trijniekā, taču tā bija cīņa par katru centimetru. Un tur es vairs nevaru neko izdarīt."
Kā ziņots, jūlija beigās latviete šķēpu aizmeta 65,01 metru tālu, uzvarot Dimanta līgas posmā Londonā. Pirms viņas no Latvijas vieglatlētiem to bija paveicis tikai Vadims Vasiļevskis.
"Biju ļoti pārsteigta. Turklāt uzvarēt izdevās ar viena centimetra starpību. Jau esmu pieradusi, ka pati palieku aiz muguras kādam par dažiem centimetriem. Vienā Dimanta līgas posmā mums bija vienāds rezultāts, dalījām otro vietu, bet otrs labākais rezultāts bija labāks pretiniecei, un es paliku trešā. Nebiju pieradusi pie tā, ka es varu kādu apsteigt par tik niecīgu tiesu," atcerējās sportiste.
Palameika atzina, ka viņa jau kopš februāra cīnās ar labās kājas traumu.
"Centos sadakterēt saudzējošā režīmā, nenoslogojot kāju un veicot procedūras, bet kāja niķojās līdz pašām sezonas beigām, un joprojām neesmu kārtīgi izārstējusi, jo trauma ir tādā vietā, kur bez kustības neiztikt un slikti dzīst. Pat ja operētu, tā nebūtu simtprocentīga garantija, ka pēc tam pilnībā izveseļotos. Tomēr neuzskatu, ka kāja būtu nepārvarams šķērslis maniem plāniem un mērķiem," stāstīja Latvijas rekordiste.
"Sezonu sāku pārliecināta par sevi, bet pat labāk, nekā biju domājusi. Tas ir loģiski, jo biju slima. Veselība pirmajās sacensībās nebija kārtībā. Arī turpinājumam nebija ne vainas, biju meklējumos," iepriekšējo sezonu atcerējās Palameika. "Galvenajās sacensībās varbūt nokļūdījos, bet arī aizvadīju labi. Tāpēc cenšos sevi nemocīt ar domu, ka kaut ko esmu slikti izdarījusi. Esmu zaudējusi, un centīšos nākamajā sezonā to atgūt."
Palameika uzsvēra, ka iepriekšējo sezonu jau ir aizmirsusi, jo uzsākusi gatavošanos nākamajai, olimpiskajai sezonai. "Durvis ir aiztaisītas, esmu iekšā jaunā posmā. Tas ir satraucošākais, ka viss atkal sākas no jauna. Atkal ķermeni veidoju no jauna, iegūstu jaunas emocijas, jaunus vingrinājumus, kustības. Lai cik banāli tas arī skanētu, tās ir atkal jaunas cerības."