Spogulīt, spogulīt...

Ja Barons/LMT nebūtu izšāvis tik daudz emociju FIBA kausa izcīņā un ierindā būtu arī Giedrus Gusts. Ja ASK Rīga akurātāk nospēlētu aizsardzībā un pārsteigtu pretiniekus uzbrukumā. Taču kopumā bija jāpiekrīt R.Butautam: fināla līmeni Rīgas komandas vēl nav sasniegušas.Vai sasniegs pārskatāmā nākotnē — uz šo jautājumu atbildi jāmeklē nevis žurnālistu viedokļos un fanu diskusijās, bet gan klubu vadītāju un funkcionāru ikdienas darbos. Šai ziņā aina nebūt nav bezcerīga, jo pamazām uz augšu iet ne tikai budžeta summas (redzēs gan, kā tās ietekmēs valdības solītais taupības režīms), bet arī dažādu dienestu darba kvalitāte. Arī starptautiskas klases spēlētāju un perspektīvu jauniešu ziņā gluži bešā neesam. Turklāt Žalgiris un Lietuvos rytas piemērs atgādināja, ka globalizācijas laikmetā komandu nacionālais sastāvs kļūst par nebūtisku blakuslietu. Pat labiem spēlētājiem it kā pārbagātā Lietuva bez kompleksiem ir sagremojusi četrus ārzemniekus katrā komandā spēļu izšķirošajos brīžos un samierinājusies ar to, ka uz rezervistu soliņa čurn tādi talanti kā Mants Kalnietis, Arturs Jomants un Martins Gecēvičs. No otras puses, Eiropas labāko standartu augstumā paceltā latiņa ir kā drošs orientieris jaunajiem censoņiem, mudinot augt tālāk par ciema pirmā puiša statusu.Par laimi, Baltijas Basketbola līgas attīstība ne tikai nodrošinājusi iespēju regulāri samērot varēšanu ar kaimiņiem, bet arī sagādājusi gana auglīgu augsni kopējai Latvijas klubu sistēmas attīstībai. Soļa platumu īpaši labi var novērtēt uz debijas 2005.gada sezonas fona. Šauļu finālturnīra laikā sabiedrības priekšā celtais līgums ar SEB par sadarbības turpināšanu vēl vismaz trīs gadus ļauj cerēt, ka līdzīgā garā tiks turpināts un sava niša BBL būs gan lielklubu ambīcijām, gan tiem, kuri nav atmetuši cerības labus basketbolistus izaudzināt paši, nevis nopirkt gatavus.Nākamās sezonas kontūras pagaidām gan ir izplūdušas. Maz ticams, ka piepildīsies Baltijas apstākļiem sportiski visloģiskākais variants — 16-18 komandu spēlēšana kopējā turnīrā, katras valsts iekšējos rēķinus uzskaitot atsevišķās tabulās. Lietuviešiem joprojām labāk tīk divi paralēli turnīri (BBL un LKL), un pārējiem atliek tam pakļauties (kaut arī komandu dalījums divās grupās pēc formulas 10+pārējie īsti neatbilst sportiskajai loģikai un liek līgas vadībai dažbrīd pievērt acis uz daža kluba neatbilstību sludinātajām ārpussporta prasībām). Vismaz līdz brīdim, kad tradicionālais finālpāris tiks izjaukts nevis nejauši, bet likumsakarīgi.