Urtāns un Palameika izcīna uzvaras Rīgas kausu sacensībās

Šogad Rīgas kausi tika izcīnīti sešās disciplīnās - šķēpa mešanā vīriešiem un sievietēm, 100 metru barjerskrējienā sievietēm, 100 metru sprintā vīriešiem, tāllēkšanā sievietēm un lodes grūšanā vīriešiem. Tomēr Latvijas pārstāvji šajās disciplīnās prata tikt tikai pie divām uzvarām.

Šķēpa mešanā sievietēm savā labākajā mēģinājumā Palameika raidīja šķēpu 61,45 metru tālumā, kas par 45 centimetriem apsteidz šīgada Londonas olimpisko spēļu A normatīvu. Tiesa, Palameika jau iepriekš bija nodrošinājusi dalību gaidāmajā Olimpiādē.

Otrajā vietā ar rezultātu 58,57 metri ierindojās Sinta Ozoliņa-Kovala, arī sasniedzot savu šīs sezonas personīgo rekordu, bet trešā ar rezultātu 58,47 sekundes bija Islandes rekordiste Asdisa Hjalmsdotira.

Citviet lodes grūšanas sacensībās vīriešiem uzvarēja Urtāns, kurš savā labākajā mēģinājumā uzrādīja rezultātu 19,84 metri, izcīnot Rīgas kausu.

Šīs Urtānam, kurš jau pagājušajā gadā izpildīja Olimpiādes A normatīvu, bija pirmās sacensības šajā sezonā.

Otrajā vietā ar rezultātu 19,06 metri ierindojās Odins Bjērns Tūršteinsons no Islandes, bet trešais bija krievs Maksims Afoņins, raidot lodi 18,04 metru tālumā.

Šķēpmešanas sacensībās vīriešiem labākais no Latvijas sportistiem bija Ainārs Kovals, kurš ar rezultātu 81,15 metri izcīnīja otro vietu, sasniedzot personīgo sezonas rekordu un izpildot Londonas Olimpiādes B normatīvu.

Uzvaru šķēpmešanas sacensībās izcīnīja zviedrs Kims Ambs (81,70 metri), bet pasaules junioru rekordists Zigismunds Sirmais ar ļoti pieticīgu rezultātu ieņēma priekšpēdējo, 11.vietu (65,95 metri.)

Tāllēkšanas sacensībās sievietēm pie galvenās balvas tika krieviete Anna Nazarova (6,70) metri, kamēr Latvijas pārstāves Aiga Grabuste, Lauma Grīva un Laura Ikauniece ieņēma pozīcijas no ceturtās līdz sestajai - attiecīgi 6,27, 6,20 un 6,16 metri.

Tikmēr 100 metru sprintā vīriešiem Rīgas kausu ar rezultātu 10,54 sekundes izcīnīja Lietuvas rekordists Rīts Sakalausks, par 0,02 sekundēm apsteidzot Latvijas rekordistu Ronaldu Arāju. No Londonas olimpisko spēļu B normatīva Arāja rezultāts atpalika par 0,32 sekundēm.

Savukārt 100 metru barjerskrējienā sievietēm ar rezultātu 12,91 sekunde uzvarēja baltkrieviete Katerina Papļauskaja, izpildot Londonas Olimpiādes A normatīvu. Latvijas pārstāves šajā disciplīnā Grabuste un Ikauniece ieņēma pēdējās divas vietas - sesto un septīto.

Citviet tāllēkšanas sacensībās vīriešiem dominēja viesi no ārzemēm, uzvaru ar rezultātu 7,80 metri izcīnot krievam Pāvelam Karavajevam, bet otrajā vietā ar rezultātu 7,76 metri paliekot viņa tautietim Sergejam Mihailovskim.

Savukārt Latvijas šī brīža labākie tāllēcēji Jānis Leitis un Elvijs Misāns ieņēma attiecīgi trešo un ceturto vietu, aizlecot 7,76 un 7,68 metrus tālu. Šie rezultāti Latvijas sportistiem neļāva sasniegt Londonas Olimpiādes normatīvu, uz ko abi tāllēcēji pirms sacensībām cerēja.

Citās disciplīnās, kuras netiek izcīnīti Rīgas kausi, uzvarēja latvietis Jānis Baltušs (400 metri vīriešiem), igaunis Jans Ojglane (3000 metri vīriešiem), krievs Danils Ciplakovs (augstlēkšana vīriešiem), kenijietis Gideons Kipngetičs (800 metri vīriešiem), ukrainiete Marija Šmidova (100 metri sievietēm) un itālis Devarti Samvēle (110 metru barjerskrējiens).

Jāizceļ, ka augstlēkšanas sacensībās vīriešiem lielu neveiksmi piedzīvoja Latvijas vadošais šīs disciplīnas sportists Normunds Pūpols, kurš ar rezultātu 2,05 metri palika priekšpēdējā, devītajā, pozīcijā.

Tikmēr jaunu Latvijas jaunatnes rekordu 400 metru skrējienā sievietēm sasniedza Gunta Latiševa-Čudare, kura finiša līniju šķērsoja pēc 54,60 sekundēm.

Uzrādītais rezultāts latvietei gan deva tikai otro vietu, jo ātrākā ar laiku 54,20 sekundes bija baltkrieviete Jūlija Jurenija. Savukārt trešajā vietā ierindojās somiete Sanna Āltonene, kura distanci veica 56,37 sekundēs.

Iepriekš 17 gadus vecā Latiševa-Čudare 400 metru distanci nebija veikusi ātrāk par 55,11 sekundēm.

Stafetes sacensībās 4x100 metru distancē uzvarēja Latvijas otrā komanda, bet vīriešiem šajā pašā distancē triumfēja Lietuvas sprinteri.

Sacensībās Rīgas kausi notika arī divi 100 metru skrējieni neredzīgajiem sportistiem ar pavadoni un vājredzīgajiem. Otrajā skrējienā Latvijas pārstāvis Edgars Kļaviņš izcīnīja uzvaru, bet Konstantīns Mešalkins ierindojās ceturtajā vietā. Abi Latvijas sportisti izpildījuši A normatīvu Londonas paraolimpiskajām spēlēm tāllēkšanā.

Pirmo reizi Rīgas kausi notika tālajā 1962.gadā, līdz ar to šogad sacensībām 50 gadu jubileja.