Madara pēc sacensībām atzina, ka nav to sportistu skaitā, kuri palikšanu pjedestāla piekājē uzskata par neveiksmi. "Es priecājos par ceturto vietu, jo šis ir mans augstākais sasniegums šāda līmeņa sacensībās. Kādam tas var likties zaudējums, bet ne man. Es uzskatu, ka izcīnīju ceturto vietu. Es gāju uz finālu cīnīties par jebkādu rezultātu. Turklāt pēc neveiksmīga starta pasaules čempionātā Maskavā es priecājos par to, ko šeit izdarīju. Es esmu pateicīga par katru metru, ko man izdevās sasniegt. Līdz pat sacensību beigām neviena vēl nebija droša par savu vietu."
Septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa arī pauda gandarījumu par sasniegto 6. vietu, par spīti tam, ka pirms diviem gadiem EČ Helsinkos tika izcīnīta bronzas medaļa. "Ņemot vērā manu veselības stāvokli, esmu ļoti apmierināta ar savu startu." Izrādās, sportiste pirmajā dienā uz starta stājusies pēc pretsāpju šprices mugurkaulā saņemšanas. Vienubrīd esot bijusi doma pat atteikties no starta. Visvairāk sāpes mugurā traucējušas lodes grūšanā, lai arī no pašas un Aigas Grabustes sasniegtā Latvijas rekorda (6414 punktu) grafika Laura ievērojami atpalika 200 un 800 metru skrējienā. Otrajā dienā tāllēkšana bija laba (6,20) un šķēpmešana arī (51,30). "Paliku vīlusies par 200 metru skrējienu. Pirms starta domāju, ka izskriešu personīgo rezultātu. Pēdējos divus gadus neesmu tik lēni skrējusi. Grūti pateikt iemeslus. Varbūt pārāk slikti laikapstākļi vai arī skrejceļš pārāk ciets man." Drēgnais laiks un pielijušais skrejceliņš liedza uzrādīt labu rezultātu arī 800 metru distancē.
Plašāk lasiet Māra Zemberga rakstā Nav iemesla bēdāties pirmdienas, 18.augusta, laikraksta Diena 18.-19.lpp.!