IAAF jūnija vidū lēma, ka Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm nepielaidīs 68 Krievijas vieglatlētus, izņemot Kļišinu.
25 gadus vecā tāllēcēja Kļišina, kura ir divkārtējā Eiropas čempione telpās, jau vairākus gadus dzīvo Floridā, un IAAF iepriekš norādīja, ka šī sportiste izpildījusi antidopinga nosacījumus, tāpēc var startēt Olimpiādē.
Tiesa, vēlāk pēc papildu informācijas saņemšanas IAAF tomēr diskvalificējusi Kļišinu. Tas kļuvis zināms pēc tam, kad CAS paziņoja, ka tāllēcēja iesniegusi apelāciju par IAAF piektdienas lēmumu, kas liedz Kļišinai dalību olimpiskajās spēlēs.
Anonīmi avoti vēsta, ka Kļišinas vārds ticis minēts Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas, kuru vadīja Kanādas tiesību zinātnieks Ričards Maklarens, ziņojumā.
Jūlijā tika publicēts Maklarena vadītās komisijas ziņojums, kurā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja pēc tam nolēma ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, tiesa, tas notika ar dažādām atrunām. Kā lēmusi SOK, katrai federācijai ir iespēja individuāli izvēlēties, vai ļaut Krievijas sportistiem startēt Riodežaneiro Olimpiādē.
Vairākas federācijas šādu iespēju arī izmantoja.
Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos.