Pirmo reizi virsotnē un tukšām rokām. Latvijas sportā 2016. gads iesākās vareni, taču sezonas kulminācija sagādāja vilšanos. Bobslejisti pasaules čempionātā beidzot aizsniedzās līdz zelta medaļām, skeletonists Martins Dukurs visaugstākajā līmenī noturēja sasniegumu latiņu, un augstākās raudzes mačos dārgmetālus izlēja arī kamaniņnieki. Ar pamatotām cerībām Latvijas delegācija devās uz Rio olimpiskajām spēlēm karnevāla zemē Brazīlijā, bet pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas no vasaras spēlēm mājās atgriezās bez nevienas medaļas. Par Latvijas atpazīstamību aiz okeāna turpināja rūpēties basketbolists Kristaps Porziņģis, taču sporta spēļu valstsvienībām kvalifikācijas izšķirošajās spēlēs kāju priekšā aizlika konkurenti. 2016. gada raibo nomināciju kaleidoskops Dienas sporta nodaļas skatījumā.
Popularitāte. Basketbolists Kristaps Porziņģis kļuvis par zvaigzni pasaules labākajā līgā NBA. No ārzemēs startējošajiem Latvijas sportistiem vēl nevienam nav bijusi pievērsta tik liela uzmanība kā Porziņģim.
Virsotnē. Latvijas bobslejisti pirmo reizi ieguva pasaules čempionāta zelta medaļas. Oskara Melbārža ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu triumfēja Īglsas trasē.
Nepārspēts. Skeletonists Martins Dukurs izcīnīja pasaules un Eiropas čempionātu zelta medaļas. Septīto reizi pēc kārtas Martins palika nepārspēts Pasaules kausa izcīņā. Vecākais brālis Tomass gan arī ieguva Eiropas zeltu, jo uzrādīja vienādu rezultātu ar Martinu.
Augšupeja. Šķēpmetējs Zigismunds Sirmais 2015. gadā nespēja sasniegt 80 metru robežu, taču šogad uzvarēja Eiropas čempionātā ar jaunu personisko rekordu 86,66 metri.
Ieraksts. Šķēpmetēja Madara Palameika piedzīvoja vilšanos Rio olimpiādē un Eiropas čempionātā, bet ar uzvaru prestižo Dimanta līgas sacensību kopvērtējumā atvēra jaunu lappusi Latvijas vieglatlētikas vēsturē.
Vērtslieta. Spēkavīrs Dainis Zāģeris par uzvaru čempionu līgā balvā nopelna vienu kilogramu zelta.
Gaidīšana. Mairis Briedis profesionālajā ringā kopš 2009. gada visās cīņās ir palicis nepārspēts, taču joprojām gaida titulcīņu par čempionu jostu Pasaules Boksa padomes (WBC) pirmajā smagajā svarā.
Sekotāja. Anastasija Sevastova Ņujorkā kļuva par otro Latvijas dāmu tenisisti, kurai izdevies sasniegt Grand Slam turnīru ceturtdaļfinālu. 1994. gadā Larisa Neilande-Savčenko sasniedza ceturtdaļfinālu Vimbldonā.
Ovācijas. Daiļslidotāja Angelina Kučvaļska izcīna 4. vietu Eiropas čempionātā Slovākijā, izpelnoties skaļus vietējās publikas aplausus, lai gan viena no galvenajām rīdzinieces konkurentēm bija mājiniece Nikole Rajičova.
Izbīlis. Cīkstone Anastasija Grigorjeva Eiropas čempionāta finālā Arēnā Rīga pēdējās sekundēs gandrīz izlaiž uzvaru.
Stabilitāte. Kamaniņniece Elīza Cauce iesildīja goda pjedestāla otro pakāpienu Eiropas čempionāta individuālajās un stafetes sacensībās, kā arī pasaules čempionāta stafetē.
Pārsteidza. Divās populārās sporta spēlēs Latvijas čempiona titulus ieguva komandas, kurām pirms sezonas neprognozēja favorītu lomas. Valmiera/ORDO kļuva par čempioniem basketbolā, Spartaks Jūrmala – futbolā.
Masveidība. Rīgas maratons pulcē 33 600 dalībnieku.
Kilogrami. Olimpiskajā debijā ventspilniecei Rebekai Kohai pietrūka divu kilogramu, lai kāptu uz goda pjedestāla. Dienvidkorejiete Džinhī Jūna ieguva bronzu ar 199 kilogramiem. Kohai 197 kilogrami un 4. vieta.
Šķiršanās. Rio olimpisko spēļu lāpa vēl nebija izdzisusi, kad treneris Andis Austrups paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar savu audzēkni Lauru Ikaunieci-Admidiņu, kura septiņcīņā izcīnīja augsto ceturto vietu.
Mierinājums. Paralimpisko spēļu četras medaļas bija kā plāksteris uz Rio olimpisko spēļu brūcēm.
Piebremzē. Latvijas motoru sporta divi jaunās paaudzes braucēji zaudēja iekarotās pozīcijas. Motokrosists Pauls Jonass sezonu beidza priekšlaicīgi, MX2 klasē kopvērtējumā ieņemot 5. vietu. Pirms gada Pauls bija otrais. Rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs Supercar klasē 2014. gadā ieņēma 3., 2015. – 7., bet 2016. – 16. vietu.
Apvienošanās. Latvijas izlase atgriezās Nāciju motokrosa apritē blakusvāģiem. Jānis Daiders un Kaspars Stupelis paziņoja, ka nākamajā sezonā startēs kopā pasaules čempionātā.
Kauna traips. Futbola izlase Pasaules kausa atlases spēlē ar 0:2 Rīgā zaudē Fēru salām.
Pāridarītāji. Sarkano gaismu ceļā uz olimpiskajām spēlēm vīriešu basketbola valstsvienībai iededza Puertoriko, bet hokeja izlasei – Vācija. Handbolistiem ceļu uz pasaules čempionātu aizšķērsoja Baltkrievija, savukārt vīriešu volejbola izlasei kvalificēties Eiropas čempionātam liedza igauņi.
Debija. Leģendārais hokejists Sandis Ozoliņš trenera karjeru sāk Rīgas Dinamo.
Skandāls. Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone uz Rio olimpiādi aizbrauca ar trenera akreditāciju, bet Aļonas Ribakovas treneris Germans Jakubovskis palika mājās.
Revolūcija. Pēc 18 gadu valdīšanas Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amatu zaudēja Kirovs Lipmans, kuru gāzt no amata bija pa spēkam Aigaram Kalvītim.
Viesi. Handbola izlase Valmierā aizvadīja Eiropas čempionāta atlases spēli pret Rio olimpiskajiem čempioniem dāņiem.
Atgriešanās. 2000. gada pasaules čempions šosejas riteņbraukšanā Romāns Vainšteins no Itālijas pārbrauc uz Latviju un Kuldīgā sāk saimniekot ģimenei piederošajā kafejnīcā.
Nenogurdināmais. 46 gadu vecumā profesionālajā sportā atgriezās Ilmārs Bricis. Četrus gadus Bricis nebija startējis Pasaules kausa posmos, taču Latvijas komandā bija otrs labākais aiz Andreja Rastorgujeva.
Vilšanās. Ar pamatotām pretenzijām uz olimpiskajām godalgām Rio ieradās pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, kā arī BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, taču cerēto sniegumu viņi neparādīja un pat nesasniedza izšķirošās cīņas.
Kāzas. Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs nosvinēja kāzas ar filipīnieti Natašu, ar kuru pazīstams jau piecus gadus.
Savainojums. Talantīgus sportistus turpināja "pļaut" ceļgala krustenisko saišu plīsums. Ilgstoša rehabilitācija bija jāveic šķēpmetējai Līnai Mūzei, basketbolistiem Jānim Bērziņam, Rihardam Lomažam, Kristapam Dārgajam, futbolistam Dmitrijam Hmizam.
Boikots. Latvijas skeletonisti paziņoja par nestartēšanu pasaules čempionātā, ja sacensības notiks Sočos. Stingrā nostāja radīja rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē. Sacensības pārcēla uz Vācijas pilsētu Kēnigszē.
Atlūgums. Pirmsolimpiskā hokeja turnīra priekšvakarā atlūgumu iesniedza galvenais treneris Leonīds Beresņevs, kuru avārijas režīmā nomainīja Haralds Vasiļjevs.
Komplekss. Atjaunotajā Biķernieku autosporta kompleksā tika uzbūvēta rallijkrosa trase. Rīgai uzņemot pasaules čempionāta posmu, pirmo uzvaru karjerā svinēja leģendārais francūzis Sebastjēns Lēbs.
Nauda vējā. Latvijas Futbola federācijas gadiem ilgi lolotais Krišjāņa Barona ielas stadiona būvniecības projekts tiek atcelts, kad tā realizācijā jau ieguldīta summa, kas rakstāma sešiem cipariem.
Kritiens. Pasaules kausa posmā Kanādā biatlonists Andrejs Rastorgujevs masu startā pēc pēdējās šaušanas bija otrais, taču krita un finišēja piektais.
Soģi. Andra Treimaņa brigāde apkalpoja UEFA Eiropas līgas grupu turnīra mačus, Rio olimpiskajās spēlēs strādāja Latvijas tiesneši: Oļegs Latiševs (basketbols), Jānis Rončs (cīņa), Nadežda Seile un Artūrs Mickevičs (vingrošana).
Aizgājējs. Sporta žurnālistu saime zaudēja vienu no saviem dižgariem. Pēc smagas slimības 61 gada vecumā mūžībā aizgāja Arturs Vaiders. Ilgus gadus Vaiders strādāja laikrakstā Diena, un pēc viņa iniciatīvas Sporta nodaļa sāka veidot gada notikumu apskatu.