Kačanovs: Nevarēju nekļūt par futbolistu

Tad jau arī tavam dēlam nebūs izvēles — jākļūst par futbolistu. Gļebam ir četri gadi, bet buči jau ir, un viņam patīk futbols. Iet arī peldēt. Viņam ir vēl sportiskāki gēni nekā man. Mans tēvs bija hokeja vārtsargs, spēlēja pat Permas klubā. Mans sievastēvs bija labs vieglatlēts. Kāpēc tad tu kļuvi par futbolistu, nevis hokejistu? Tobrīd Jelgavā hokejam nebija tādu treniņa apstākļu kā tagad. Kad esmu Jelgavā, labprāt uzvelku vārtsarga formu un uzspēlēju. Skolas laikā nodarbojos ar daudziem sporta veidiem.Savās futbolista gaitās Jelgavā esi spēlējis gaužām maz. Kāpēc? 16 gadu vecumā iekļuvu RAF, ko trenēja Ņesterenko. Tajā gadā ieguvām Latvijas kausu, papildlaikā apspēlējot Skonto. Arī es tiku laukumā uz neilgu brīdi, tāpēc droši varu teikt, ka arī šo kausu esmu nopelnījis. Vēlāk komanda pajuka. Es trīs sezonas nospēlēju Skonto/Metāls, bet kopš 2000.gada esmu ventspilnieks.Kā kļuvi par aizsargu? Sākumā biju pussargs, visbiežāk centra. Reizēm spēlēju arī malā. Arī Ventspilī sākumā spēlēju laukuma vidū un tikai pie Grigorčuka pilnībā kļuvu par aizsargu. Kad uzbrucējs no izdevīgas pozīcijas negūst vārtus, visi tik noplāta rokas, kad aizsarga kļūdas dēļ tiek zaudēti vārti, visi uz viņu rāda ar pirkstiem. Nav sāpīgi? Tāds ir aizsarga liktenis — aizsargāt savus vārtus. Kļūdīties nedrīkst. Vēl mazāk to drīkst vārtsargs, jo aiz viņa vairs nav neviena. Kuras spēles īpaši palikušas atmiņā? Noteikti ar Newcastle izbraukumā, kad nospēlējām neizšķirti. Paliks atmiņā gan rezultāts, gan atmosfēra stadionā. Tas ir pavisam cits futbols. Arī šogad ar Brann Ventspilī, kad uzvarējām un tikai mazliet pietrūka, lai tiktu nākamajā kārtā. Kuri gūtie vārti visvairāk palikuši atmiņā? Šogad nevienus neesmu guvis. Citās sezonās 3 un pat 4 ir bijuši. Man patika tie, ko pirmajā sezonā Čempionu līgā pret velsiešiem iesitu.Ventspilnieki atkal ir gandrīz čempioni. Jau jūti medaļu smagumu kaklā? Kamēr neesam pilntiesīgi čempioni, tādas sajūtas nav. Tomēr domāju, ka savu izdevību garām nelaidīsim.Kas ir FK Ventspils uzvaru pamatā? Disciplīna. Arī sastāva komplektācija, jo mums ir vienlīdz labi spēlētāji visās līnijās.Šogad čempionāts bija grūtāks nekā citas reizes? Par čempioniem kļūt ir vieglāk nekā titulu nosargāt. Arī tāpēc, ka komandu spēku samērs šeit kļūst līdzīgāks. Esi ilggadējs ventspilnieks. Vai bijuši uzaicinājumi spēlēt citās komandās? Nē. Vismaz līdz manim tie nav nonākuši. Tāpēc jau deviņas sezonas esmu ventspilnieks. Taču vēlēšanās uzspēlēt kādā augstāka līmeņa čempionātā, protams, ir. Tādā, kur tribīnēs ir daudz skatītāju. Es to varu izjust tikai izlases spēlēs. Vēl jau viss ir iespējams.Varbūt visi brāļi Kačanovi atgriezīsies Jelgavā un tur būs virslīgas klubs? Jelgavā atgriezīšos, bet vai būs virslīgas klubs, nezinu. Runā, ka nākamgad virslīgā viņi vēl neesot gatavi spēlēt. Varbūt vēl pēc gada, kad būs pabeigta stadiona celtniecība. Tādai pilsētai vajadzētu būt arī labai komandai. Šobrīd gan ir pamaz labu futbolistu jelgavnieku. Droši vien ir grūti — tu spēlē Ventspilī, ģimene dzīvo Jelgavā? Vasarā, kad ir silts un var iet uz pludmali, ģimene šeit ir gana daudz. Ziemā kopā braucam uz siltajām zemēm. Sezonas laikā garlaikoties un skumt nav laika, jo pārāk daudz laika aizņem futbols. Atceries savu pirmo maču izlasē? Tā īsti pat nē. Vai tikai tas nebija pret Īslandi Rīgā, kad uzvarējām ar 4:0 un tiku laukumā uz nepilnām 10 minūtēm. Skaista spēle. Atceros, ka tas bija Jurija Andrejeva laikā. Kļuvām par čempioniem, laikam arī es labi nospēlēju, tāpēc arī uzaicināja. Vairākas spēles pēc kārtas esi bijis izlases pamatsastāvā. Jau jūties drošs par savu vietu. Nu nē. Katrā spēlē un katrā treniņā par to jācīnās un viss jāapliecina no jauna. Ko uzskati par saviem trumpjiem laukumā? Varbūt uzbrukuma sākšanu. Kā nekā esmu bijis arī pussargs. FK Ventspils spēlē ar trijiem aizsargiem, izlase — ar četriem. Vai nav grūti pārorientēties? Mēs visi esam spēlējuši arī shēmā 4—4—2. Tikai pie Grigurčuka to sākām mēģināt. Un arī ne uzreiz, bet tikai tad, kad bija iespēja šo shēmu pārbaudīt pirmssezonas pārbaudes spēlēs.Ar kuriem partneriem blakus aizsardzībā labāk jūties? Laikam ar Gorkšu, jo ar viņu esmu spēlējis arī klubā. Vecās saites noteikti palīdz. Vai trīs punkti divās pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlēs Latvijai ir labs sākums? Uzvara pār Moldovu izbraukumā ir panākums. Vēl tagad atceros pērno spēli ar Moldovu Rīgā. Tā bija viena no manām grūtākajām izlasē. Grūti gāja arī pret Grieķiju — grieķi mums parādīja, ka ir ļoti laba komanda. Izredžu uz labu rezultātu bija maz. Bet futbols ir tāda spēle, kurā viss vienā mirklī var pagriezties. Viņi guva ātrus vārtus, es neiesitu, Māris neiesita, un pagriezās pret mums. Tik un tā esam labi sākuši, un jācenšas vēl labāk turpināt. Iespējas ir, jo tagad komandā būs atgriezušies vairāki, kas pirms mēneša ārstēja traumas. Spēlēs ar Šveici un Izraēlu favorīti nebūsim, bet darīsim, cik spēsim.