Latvijas futbola dimantu slīpē Bavārijā

Kā tu sevi izjūti Latvijā, kur esi piedzimis, tomēr no astoņu gadu vecuma šeit nedzīvo?

Jūtos šeit ļoti labi. Kā jau teici, šeit ir mana dzimtene, šeit man ir daudz radu un paziņu. Man vienmēr ir ļoti patīkami atgriezties, tāpēc priecājos, ka esmu šeit un varu pārstāvēt arī futbola valstsvienību. Protams, ir mazliet sajūta, ka braucu ciemos, uz izlases nometni braucu kā uz darbu, bet tāpat šeit mani atbalsta mani ģimenes locekļi un tuvinieki, kas rada māju sajūtu un ciešāku piederību. 

Kā atceries laiku, kad pārcēlāties dzīvot uz Vāciju?

Man tad bija astoņi gadi, un tas bija visai sarežģīts periods. Pavisam atšķirīga valsts, viss jauns, turklāt arī valodu vēl nepratu. Latvijā biju pabeidzis pirmo klasi. Pagāja laiks, līdz iejutos, tomēr ļoti palīdzēja apkārtējie, kuri iepazīstināja ar vietējo kultūru. Samērā ātri iemācījos vācu valodu, un šobrīd jau Vācijā jūtos ļoti labi. 

Noprotu, ka palīdzēja arī futbols, ar ko nodarbojies jau Latvijā!

Futbolā trenējos jau tad, kad dzīvoju Vangažos, un pēc tam arī Rīgā – Skonto klubā. Man tas palīdzēja iejusties Vācijā, jo arī tur drīz vien sāku trenēties, lai nesēdētu mājās. Tas sākotnēji bija vairāk kā vaļasprieks, bet drīz vien sāku arī spēlēt nelielā vietējā klubā, tad nokļuvu FC Augsburg akadēmijā un pēc tam arī Bayern klubā. 

Nokļūt Bayern sapņo vai katrs jaunais vācu futbolists. Kā līdz tam nonāci, un kādas bija tavas emocijas?

Ar Augsburgas komandu labi nospēlēju turnīrā Bavārijā. Ļoti labi atceros to dienu, kad Bayern pārstāvji piezvanīja manam tēvam un uzaicināja mani uz pārbaudi. Fantastiska sajūta. Tādu iespēju garām palaist nedrīkstēju. Protams, biju ļoti uztraucies, taču aizbraucu un labi sevi parādīju treniņā. Viņi aicināja braukt spēlēt. To dienu nekad mūžā neaizmirsīšu, jo nokļuvu vienā no pasaules vislielākajiem futbola klubiem. Šobrīd tur esmu jau desmito gadu.