Patlaban 61 gadu vecais Starkovs nomainīs Marianu Paharu, kurš marta beigās atkāpās no izlases galvenā trenera amata.
Starkovs amatā apstiprināts LFF valdes sēdē. Starkova kandidatūru balsojumā atbalstīja gan valdes locekļi, gan arī Latvijas Futbola treneru asociācija (LFTA) un tās priekšsēdētājs Jānis Skredelis.
Starkova oficiālā prezentēšana medijiem paredzēta šodien plkst.15.30 preses konferencē Elektrum Olimpiskajā centrā.
"Izsaku pateicību LFF valdei un LFTA par izrādīto uzticību. Tas ir liels gods un atbildība. Arī es biju pārliecināts, ka ar Latvijas nacionālo izlasi darbs jāturpina pašmāju speciālistam. Pasaulē bieži notiek tā, ka galvenā trenera maiņa notiek nevis tāpēc, ka iepriekšējais treneris ir bijis slikts, bet gan tāpēc, lai restartētu komandu," LFF citē Starkovu.
Saņemot šo piedāvājumu, Starkovs pēc neliela pārdomu brīža to pieņēmis.
"Uzskatu, ka man pietiek gan zināšanas, gan pieredze, lai uzņemtos šo darbu. Esmu pārliecināts, ka mums ar spēlētājiem viss izdosies. Mūsu uzdevums būs izdarīt maksimumu katrā spēlē, lai cīnītos par uzvaru un līdzjutēji ar mums varētu lepoties. Apzinos, ka manu apstiprinājumu sabiedrība varētu uztvert neviennozīmīgi, taču šobrīd izjūtu lielu motivāciju strādāt un palīdzēt Latvijas izlasei sasniegt to līmeni un rezultātu, kādu tā ir spējīga sasniegt," uzsver Starkovs.
Pirmoreiz par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001.gada vasarā, komandu vadot līdz 2004.gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007.gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.
Pērn februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pirms tam viņš bija LFF nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs.
Starkovs futbolista karjerā, kuru viņš noslēdza 1989.gadā, bija leģendārs Rīgas Daugavas uzbrucējs. Trenera karjeru viņš sāka 1990.gadā, bet pēc diviem gadiem kļuva par Latvijas U-21 izlases treneri, bet no 1995. līdz 2001. gadam bija Latvijas izlases galvenā trenera palīgs, paralēli strādājot arī Skonto klubā par galveno treneri. Klubu līmenī Starkovs trenējis arī Maskavas Spartak un Azerbaidžānas vienību Baku.
Kā vēstīts, Pahars amatā atradās kopš 2013.gada vasaras, tomēr marta beigās dienu pēc kapitulācijas pārbaudes spēlē Gruzijai ar 0:5 viņš atkāpās no amata. Līdz ar to valstsvienība palika bez galvenā trenera, kaut jūnijā Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā jāsacenšas ar pašreizējo Eiropas čempioni Portugāli.
Pagājušajā nedēļā tikšanās ar medijiem laikā Pahars pauda, ka jaunajam valstsvienības trenerim vajadzētu pabeigt 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu un pie valstsvienības stūres strādāt arī 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Pahars kļuva par sesto valstsvienības galveno treneri. Latvijas izlase starptautiskā apritē atgriezās Jāņa Giļa vadībā, pēc tam komandu vadīja gruzīns Revazs Džodzuašvili un brits Gērijs Džonsons, savukārt 2001.gadā amatu ieņēma Starkovs, kura vietā 2004.gadā stājās Jurijs Andrejevs. Tiesa, Starkovs pie izlases stūres atgriezās 2007.gadā, līdz viņu nomainīja Pahars.
papildināta visa ziņa
kegums