Pasaules kausa ieguvējs 1986.gadā Argentīnas izlases rindās mira no sirdslēkmes.
Šī mēneša sākumā viņam tika veikta smadzeņu operācija, bet 30.oktobrī viņš svinēja 60.dzimšanas dienu.
Maradona bija izlases kapteinis 1986.gada valstsvienībai.
Blakus brazīlietim Pelē Maradona tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem futbolistiem pasaulē.
Maradonas futbola ģēnijs bija apvienots ar līkloču ceļiem privātajā dzīvē, cīnoties ar narkotiku un alkohola atkarību, kā arī lieko svaru, tādējādi atšķirdamies no Pelē, kuram vairāk par seksa kāri kritiķi nav varējuši pārmest.
"Es esmu melns vai balts, nekad dzīvē nebūšu pelēks," reiz teica Maradona.
Maradona laukumā bija īss, spēcīgs un ātrs, laukumā neļāvās iebiedēties un bija apveltīts ar izdomu un izcilām tehniskajām prasmēm.
"Neviena bumba nekad nav jutusies labāk kā tad, kad tā bija pie viņa kreisās kājas," savulaik teica viņa komandasbiedrs Argentīnas izlasē Horhe Valdano.
Djego Armando Maradona ir dzimis 1960.gada 30.oktobrī Lanusā vienā no nabadzīgākajiem Argentīnas galvaspilsētas rajoniem.
Viņš debitēja "Argentinos Juniors" sastāvā tieši pirms savas 16.dzimšanas dienas, un pirmā spēle Argentīnas izlasē notika 16 gadu vecumā 1977.gada februārī.
Viņa karjeras gājumu vislabāk raksturo Pasaules kausa izcīņa - četri turnīri, kuros viņš spēlēja, un viens, kuru viņš bija spiests izlaist.
"Man ir divi sapņi," Maradona 17 gadu vecumā teica Argentīnas televīzijai. "Mans pirmais sapnis ir spēlēt pasaules čempionātā. Un otrais sapnis ir tajā uzvarēt."
Treneris Sezars Luiss Menoti 1978.gadā neiekļāva "El Pibe de Oro" (zelta puiku) sastāvā, bet mājiniece Argentīna pirmo reizi uzvarēja sacensībās.
Nākamajā gadā Menoti vadībā Maradona aizvadīja Argentīnu līdz uzvarai Japānā notiekošajā pasaules U-20 čempionātā, izcīnot turnīra labākā spēlētāja balvu.
Viņa debija Pasaules kausa izcīņā 1982.gadā Spānijā noritēja slikti. Aizsargi bija nežēlīgi pret Maradonu, kurš turnīru noslēdza ar sarkano kartīti.
1986.gadā viņš izpirka vainu, aizvedot savas valsts izlasi līdz uzvarai Meksikā notiekošajā Pasaules kausā.
Fināla 86.minūtē Maradona guva uzvaras vārtus mačā pret Rietumvāciju. Viņš divreiz guva vārtus pusfinālā pret Beļģiju, otrajos no tiem tiekot galā ar četriem aizsargiem.
Tomēr mačs, kas Maradonam vēlāk kļuva par simbolu, bija 2:1 ceturtdaļfināla uzvara pār Angliju, kurā viņš guva divus vārtus, kas palikuši atmiņā uz visiem laikiem.
51.minūtē, kad angļu vārtsargs Pīters Šiltons gandrīz bija noķēris bumbu, 17-18 centimetrus īsākais Maradona uzlēca viņam blakus un caur Anglijas vārtsarga rokām ieraidīja bumbu tīklā.
Pēc spēles Maradona teica, ka viņš guva vārtus "nedaudz ar Maradonas galvu un nedaudz ar Dieva roku".
Četras minūtes vēlāk Maradona saņēma bumbu savā laukuma pusē, bet pēc tam guva vārtus, pa ceļam apspēlējot sešus Anglijas spēlētājus, ieskaitot Šiltonu. Vēlāk Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) to nosauca par "gadsimta vārtiem".
1990.gadā Itālijā, gandrīz nespēdams kustēties savas daudz cietušās kreisās potītes savainojuma dēļ, Maradona atkal iestūrēja aizsardzībā spēlējošo un iespējās ierobežoto Argentīnas komandu finālā, kaut arī komanda uzvarēja tikai divās spēlēs un guva tikai piecus vārtus.
Briesmīgā finālā bija nepieciešams Andreas Brēmes 11 metru soda sitiens par labu Rietumvācijai, lai šoreiz Maradona zaudētu.
Četrus gadus vēlāk ASV Maradonas veselība šķita atjaunota. Viņš guva vārtus pret Grieķiju un tos nosvinēja, kliedzot televīzijas kamerā.
Tomēr savu pēdējo Pasaules kausu viņš noslēdza priekšlaicīgi. Pēc Argentīnas uzvaras otrajā grupas spēlē pār Nigēriju Maradona tika diskvalificēts no turnīra par aizliegta preparāta efedrīna lietošanu.
Maradona 1981.gadā pārcēlās uz "Boca Juniors" un nākamajā sezonā izcīnīja savu vienīgo Argentīnas čempiona titulu.
Par pasaules rekorda vērtu transfēra maksu viņš 1982.gadā aizbrauca uz Barselonas superklubu, kurā spēlēja līdz 1984.gadam, kad pārcēlās uz "Napoli", tur spēlēdams līdz 1991.gadam.
1992.-1993.gadā viņš atgriezās Spānijā "Sevilla" klubā, pēc tam atgriezdamies Argentīnā un pēdējo spēli 1997.gadā aizvadot "Boca Juniors" rindās.
Pārcelšanās uz "Napoli" Maradonu padarīja par pirmo futbolistu pasaulē, kurš divreiz labojis transfēru tirgus rekordu. Neapolē Maradona palīdzēja iepriekš viduvējam klubam izcīnīt savus divus vienīgos Itālijas čempionu titulus.
Septiņu gadu laikā Sicīlijā viņam piedzima ārlaulības bērns, Maradona sadraudzējās ar vietējo mafiju un nodokļu iekasētāju ienaidniekiem, kā arī nonāca dziļā kokaīna atkarībā. Viņa laiks Itālijā faktiski beidzās 1991.gada aprīlī, kad viņam asinīs tika konstatēts kokaīns, saņemot 15 mēnešu diskvalifikāciju.
Pēc tam viņš nesekmīgi mēģināja kļūt par izcilu treneri klubos Argentīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Meksikā, kā arī divus gadus - no 2008. līdz 2010.gadam - pavadīja Argentīnas valstsvienības trenera amatā.
Lai arī Argentīna kvalifikācijā cieta rekordlielu sakāvi ar 1:6 pret Bolīviju un 2009.gada beigās Maradona tika diskvalificēts uz diviem mēnešiem par žurnālistiem veltītiem izteikumiem, viņš tomēr aizveda komandu līdz Pasaules kausa finālturnīram Dienvidāfrikā, uzvarot savā grupā, taču ceturtdaļfinālā ar 0:4 zaudējot Vācijai.
Viņš vairākkārt uzsāka rehabilitācijas kursus no narkotikām, to vietā vēlāk pārlieku lietojot alkoholiskos dzērienus, cigārus un pārtiku, un 2007.gadā nonāca slimnīcā.
Viņš bija spilgts Kubas līdera Fidela Kastro, kura attēlu viņš bija uztetovējis uz pleca, un Venecuēlas līdera Ugo Čavesa atbalstītājs.
2000.gadā FIFA veica tiešsaistes aptauju par gadsimta spēlētāju. Maradona ieguva 54 procentus balsu, Pelē bija otrais ar 18 procentiem. FIFA par uzvarētājiem pasludināja viņus abus.
Maradona 1984. gadā apprecējās ar savu ilggadējo draudzeni Klaudiju Viljafani. Ģimenē piedzima divas meitas - Dalma un Hianina, pārim šķiroties 2004.gadā.
Viņam bija arī dēls Djego Juniors, kurš dzimis Neapolē 1986.gadā, lai gan paternitāti Maradona atzina tikai 2004.gadā.
papildināta visa ziņa