Šī turnīra finālmačā, kurā Brazīlija ar 4:1 apspēlēja Itāliju, tieši labās malas aizsargs Albertu guva noslēdzošos vārtus, pēc leģendārā Peles piespēles izceļoties ar lielisku un ļoti spēcīgu sitienu.
Albertu tika iekļauts šī turnīra simboliskajā izlasē, kā arī nosaukts dažādos visu laiku labāko futbolistu sarakstos.
Albertu piedalījās 53 spēlēs nacionālajā valstsvienībā, bet Brazīlijas čempionātā uzvarēja ar Fluminense un Santos komandām. Kopā ar Peli viņš no 1966. līdz 1974.gadam spēlēja Santos komandā, kā arī karjeras norietā Ņujorkas Cosmos vienībā.
Albertu mūžībā aizgājis Riodežaneiro pēc sirdstriekas.