Šķiet, aktuālākais jautājums ir – kā ar veselību?
Viss kārtībā. Daži sīkumi vēl drusciņ sāp, bet nav nekas tik nopietns, lai nevarētu trenēties. Tagad vienkārši jāpievērš uzmanība arī tam, ko daru pēc treniņiem. Ir nepieciešamas procedūras un jāizmasē muskuļi, kas ir atsisti sezonas un play-off laikā. Bet pa lielo rēķinu viss ir kārtībā.
Latvijas izlasē debitēji 2006. gadā un visus pretiniekus esi jau labi iepazinis. Vai ir komandas, kas mums ir parocīgākas, un atkal pretinieki, pret kuriem grūti spēlēt? Šogad mums grupā spēļu secībā būs Austrija, Šveice, Itālija, Čehija, Krievija, Zviedrija un Norvēģija. Mērķējot uz ceturtdaļfinālu, jārēķinās, ka iekļūšanai grupas četru labāko komandu skaitā būs jāapspēlē kāda no ranga augšgala komandām – Šveice, Čehija, Krievija vai Zviedrija.
Man liekas, ka nevar runāt par ērtākiem pretiniekiem, jo pasaules čempionāts ir tikai vienu reizi gadā. Ja būtu spēles klubā, kur ar vienu un to pašu komandu jāspēlē vairākkārt, tad tik tiešām parādās arī neērti pretinieki. Būtībā Bratislavā mums pirmās trīs spēles ir jāuzvar. Otrā spēle būs ar Šveici, kas var izrādīties vissvarīgākā. Tas būs arī principiāls duelis, jo ar viņiem vairākkārt esam spēkojušies par ceturtdaļfinālu. Pēc tam jau būs tā saucamās bonusa spēles. Pēdējos gadus zviedriem esam jau tik tuvu, bet beigās tomēr pietrūkst vienas ripas. Ar čehiem arī ir tas pats stāsts. Ko lai saka, arī pret šīm valstīm cīnīsimies, tomēr, uzvarot pirmās trīs spēles un pēdējā Norvēģiju, būs 12 punktu, kas par 95 procentiem garantē ceturtdaļfinālu. Šveice gan divas reizes ir spēlējusi finālā un var apspēlēt arī jebkuru no grupas spēcīgajām komandām.
Ar treneri Bobu Hārtliju ir parakstīts līgums līdz 2022. gada sezonas beigām. Hārtlijam esot vēlme ar Latvijas valstsvienību nokļūt Pekinas 2022. gada olimpiskajās spēlēs. Tavas paaudzes spēlētājiem tas varētu būt stimuls turpināt spēlēt valstsvienībā?
Uz olimpiādi jau visi grib tikt. Paaudzei vairs nav nozīmes. Varbūt es gribu nospēlēt vēl vienu olimpiādi pēc Pekinas. Katrs jau cenšas spēlēt pēc iespējas ilgāk, cik vien fiziski ķermenis spēj izturēt. Man nav noteikts konkrēts gads, līdz kuram es gribētu spēlēt. Tagad būs šis čempionāts, pēc tam sezona klubā. Tā es turpināšu, kamēr mans ķermenis, ja tā var teikt, sabruks. Vai arī tik ilgi, kamēr konkurences apstākļos kāds mani izstums no izlases ārā. 2022. gada olimpiāde vairs nav nemaz tālu – tie ir trīs gadi. Pagaidām gan nav vēl zināms, kad un kā notiks olimpiskā kvalifikācija. Jāturpina labi spēlēt pasaules čempionātā, un, kas zina, varbūt tiekam uz olimpiādi bez kvalifikācijas pēc izcīnītās vietas pasaules rangā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!