LHF sporta menedžeris Mārtiņš Pagodkins aģentūrai BNS pastāstīja, ka ar hokeju regulāri Latvijā nodarbojas vairāk par 4000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir amatieri, 1500 ir bērni un jaunieši, bet pārējie ir pusprofesionāli vai profesionāli spēlētāji. LHF licences ir izsniegusi 1700 hokejistiem.
Mazāk spēlētāju, nekā ierasts, ir palicis vecuma grupās, kurās spēlē no 1995. līdz 1998.gadam dzimušie pusaudži. Ja vidēji katrā vecuma grupā ir 150 līdz 170 spēlētāju, šajos gados ar hokeju nodarbojas 130 līdz 140 jauniešu, kas ir par vienu komandu mazāk nekā citās grupās.
"Hokejistu skaita samazināšanās ir saistīta ar situāciju valstī, jo daudzi vecāki vairs nespēj atbalstīt un finansēt bērnu treniņus. Vēl gan nevar teikt, ka visi aizgājušie hokejam ir zuduši, jo šogad ir arī tādi, kas pēc gada vai divu prombūtnes hokejā ir atgriezušies. Tomēr tendence liecina, ka jauno spēlētāju skaits samazinās," pastāstīja Pagodkins.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir palielinājies junioru vecuma (U-20) hokejistu skaits, un pēc ilgāka pārtraukuma varētu izveidot vismaz četras junioru komandas. Taču, tā kā lielākā daļa šā vecuma spēlētāju piedalās Latvijas čempionātā vai spēlē Baltkrievijas čempionātos, noorganizēt junioru čempionātu pašlaik fiziski nav iespējams. LHF gan apsver iespēju pavasarī šī vecuma komandām organizēt turnīru, tādējādi izvērtējot tuvākās rezerves pieaugušo hokejam.
Kā pozitīvu faktu Pagodkins uzsvēra, ka parādās salīdzinoši daudz jaunāko grupu hokejistu, kuri ir dzimuši 2000. un 2001.gadā.
Gada laikā ir krasi mainījusies attiecība starp ārzemēs spēlējošajiem Latvijas hokejistiem un leģionāru skaitu vietējās komandās. Šosezon uz ārzemēm ir devušies vairāk par 120 hokejistiem, kas ir teju divas reizes vairāk nekā pirms gada. Savukārt leģionāru ir palicis divas reizes mazāk.
LHF katru gadu izsniedz licences bērniem, jauniešiem un profesionālā līmeņa hokejistiem.