"Vienojāmies, ka 19.maijā pēc pasaules čempionāta atkal sanāksim kopā un tad komandas izdarīs iepriekšējos pieteikumus startam Latvijas meistarsacīkstēs un Latvijas kausa izcīņā," sacīja Grabovskis, piebilstot, ka pagaidām vienotas nostājas klubu vidū, kurās sacensībās startēt, vēl nav.
"Liepājas metalurga" un "Rīgas 2000" pārstāvji sliecas uz spēlēšanu Baltkrievijas čempionātā arī nākamajā sezonā, bet "ASK/Ogre" pašlaik šādu iespēju nesaskata. Savukārt Daugavpils "Latgale" bija vienīgā no šīs sezonas Latvijas čempionāta komandām, kuras pārstāvis sapulcē nepiedalījās, tāpēc viņu viedoklis nav zināms.
"Viens no variantiem ir tāds, ka tās komandas, kas spēlē Baltkrievijā, nākamajā sezonā Latvijas čempionātā nepiedalās, arī izslēgšanas mačos ne, jo tad pārējām komandām zūd interese," klāstīja Grabovskis, piebilstot, ka tā ir tikai viena no iespējām. Viņš norādīja, ka arī savulaik, kad bija Rīgas "Dinamo" un "Latvijas bērza" komandas, tās nav spēlējušas republikas čempionātā.
Grabovskis teica, ka "Rīgas 2000" spēlēšana Baltkrievijā būs atkarīga no tā, vai izdosies atrast sponsorus, jo Rīgas dome, kas daļēji visus šos gadus atbalstījusi komandu, finansiālu atbalstu ir pārtraukusi. Savukārt "ASK/Ogre" no 1.aprīļa vairs nesaņems palīdzību no Aizsardzības ministrijas budžeta, kas bija paredzēts 100 tūkstošu latu apmērā un kuru atcēla pēc Ministru kabineta lēmuma.
Turpināt dalību virslīgā apsver amatieru komandas "Ozolnieki/Monarch", "Concept" un "Prizma-Hanza", taču arī šajās komandas daudz kas būs atkarīgs no finansiālā stāvokļa. Izvēli par startēšanu virslīgā būtu vieglāk izdarīt, ja šie klubi saņemtu palīdzību no Latvijas Hokeja federācijas (LHF), taču federācijas prezidents Kirovs Lipmans direktorāta sēdē paudis, ka ar to nākotnē varētu būt problēmas, jo arī federācijai šajos laikos finansiālā situācija ir gana saspringta.
Gatavību spēlēt virslīgā apstiprināja divas sporta kluba "Rīga" sistēmā esošās komandas - "LSPA/Rīga" un "Rīga-18".
Lielākā daļa klubu atzinuši, ka iebilst pret Lietuvas vienības Elektrēnu "Energija" līdzdalību, jo tas rada papildu finansiālas un citas problēmas.
Nav atmesta doma arī par pirmās līgas veidošanu, kurā spēlētu gados jaunie hokejisti. Šī līga būtu par līmeni augstāka nekā Latvijas junioru čempionāts, kas noticis visus šos gadus.
Direktorāta sēdē tika vērtēta arī aizvadītā sezona un secināts, ka plusu bijis vairāk nekā mīnusu. "Beigu daļa čempionātam bija atraktīva ar interesantām spēlēm. Arī tas, ka spēlēja Ozolnieku "Concept" komandas ar pieredzējušiem spēlētājiem, bija pluss, tāpat kā jauniešu iesaistīšana čempionātā, jo Latvijas U-18 izlases uzvara pasaules čempionāta pirmajā divīzijā ir arī virslīgas nopelns, jo jaunajiem hokejistiem bija laba spēļu prakse," stāstīja Grabovskis.
Par 2009 gada Latvijas čempioniem otro gadu pēc kārtas kļuva "Liepājas metalurgs", finālā sešu spēļu sērijā ar 4:2 pārspējot "ASK/Ogri". Bronzu izcīnīja "Rīga 2000", pēc sevis atstājot "Latgali". Visas četras šīs komandas regulāro sezonu aizvadīja Baltkrievijas čempionātā, pašmāju sacensības sākot tikai no izslēgšanas spēlēm.