Līmeņu atšķirība

Ei tu gudriniek pasēdēt uz poda labi ātri. Ekspertelis atradies! Visa Latvija ir stāvā sajūsmā pār svensonu sasišanu, a šitais gudrinieks mēli vēl plikšķina

katru gadu aizbraukt uz čempi lai pierādītu ka Latvijas valstsvienības ir pelnījusi 12-10 vietu (((

Kāds sakars Znarokam ar izlases fizisko sagatavotību?izlasē ir speciāls treneris,kas par to atbild un nevajag visu vainu novelt tikai uz Znaroku.Un ko tāds "profs" Šuplers parādija ar Dinamo izslēgšanas spēlēs?

Hi, assais Vai esi no SMVA ???? Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa, 2008. gadā, uzsver SMVA

Ak, beidziet. Jau tas vien, ka Latvija tik daudzus gadus turās desmitniekā, ir izcils sasniegums. Bet savi griesti un iespējas jāapzinās. "Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam."

Amerikānis spēj ar korpusu atbīdīt no sevis pretinieka spēlētāju un, izstieptā rokā turot nūju, to vadīt brīvi. Mūsējie spēj to pašu, tikai ar ripu tuvu paša korpusam. Amerikānis šī joka dēļ brīvi ieslido zonā un apspēlē pretinieku, tiekot līdz vārtiem. Kaut kā tā. Kāpēc tā?

Jā, grūti cerēt uz labu rezultātu, ja pretinieks tavā zonā lielāko spēles daļu tamborē kā pa savu ķešu... Bet ir divi mierinājumi - 1)2:4 tomēr ir solīds rezultāts nevienāda līmeņa komandu spēlēs un 2)francūži pret krieviem vakar spēles sākumā izskatījās vēl švakāk, tāpat arī ungāri pret kanādiešiem, kas laikam pirmo reizi pēc ilgiem gadiem dabūja pretī tāda līmeņa pretiniekus. It kā jau puiši cīnījās, tomēr brīžiem likās, ka pietrūka neatlaidības, pārliecības par saviem spēkiem pirmkārt jau aizsardzībā. Spēlējot ar zviedriem pēdējos gados mazāk par 6 ripām spēlē vārtos neesam ielaiduši. Tomēr cerība mirst pēdējā...

Kamēr mūsu valstī netiks pilnīgi izmainīta attieksme pret INDIVIDUĀLO CILVĒKA - SPORTISTA sagatavošanas sistēmu, nekas nemainīsies ! Palasiet ko raksta mūsu nabaga valsts iestāžu speciālisti par jauniešu ( gan sportistu, gan arī nesportistu ) fizisko sagatavotību , un tad spriediet PAŠI , no kurienes mums ņemt tās ZVAIGZNES, uz kurām skatīties ! LETA 10. marts 2009 21:06 Sporta medicīnas aģentūra: vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa, 2008. gadā, apsekojot vispārizglītojošo skolu skolēnus, tostarp sporta skolu audzēkņus un bērnus ar paaugstinātu fizisko slodzi, secinājusi Sporta medicīnas valsts aģentūra (SMVA). Pārbaudot skolēnus ar EUROFIT metodi, atklājies, ka kardiorespiratorās spējas, kas raksturo sirds un asinsrites sistēmas, elpošanas funkcijas un atspoguļo organisma spējas uzturēt ilgstošu, ritmisku slodzi, ir zemas un zem vidējā līmeņa 75,2% skolēnu un 43,2% sporta skolu audzēkņu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Zemāks par vidējo līmeni ir arī muskuļu spēks 67,9% skolēnu un 44,3% sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Arī muskuļu stiprums šajās grupās zem vidējā līmeņa ir attiecīgi 61% un 45,7% bērnu. 41,7% skolēnu un 23% sportistu un bērnu ar paaugstināto fizisko slodzi ātrums ir zemā vai zem vidējā līmeņa, bet lokanība vidējā un augstākā līmenī ir tikai 38% skolēnu un 52% sporta skolu audzēkņu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Bet līdzsvars zemā līmenī ir 47,1% skolēnu un 23,5% sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi. SMVA arī konstatējusi, ka tikai 4,9% Latvijas skolēnu (tostarp arī bērnu ar augstu un paaugstinātu fizisko slodzi) ir pareiza stāja, bet stājas traucējumi ir 95,1% un pārsvarā gadījumu stāja ir asimetriska, spārnveida vai ieliekta. Veicot fiziskās sagatavotības izvērtējumu skolās, kopumā apsekoti 13 660 bērni, kas tika pārbaudīti pēc EUROFIT metodes, kuru ieteikusi Eiropas Parlamenta Fiziskās attīstības komisija un kuru tiek rosināts ieviest kā obligātu visās Eiropas Savienības valstīs. Kā norādīja SMVA direktore Ilga Sarmīte Priedīte, šie rādītāji ir satraucoši, īpaši skolēnu zemās kardiorespiratorās spējas, jo tās paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, no kurām cilvēki visvairāk mirst. Lai uzlabotu skolēnu, sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi, SMVA rosina pilnveidot virkni normatīvo aktu un veikt izglītojošo darbu skolēniem un skolotājiem un ārstniecības personām. Kā problēmu SMVA arī min to, ka nav apstiprināti grozījumi pamatizglītības un vispārējās izglītības programmām, nosakot četras obligātās sporta stundas no pirmās līdz ceturtajai klasei, trīs obligātās stundas - no piektās līdz devītajai klasei un divas stundas - no desmitās līdz divpadsmitajai klasei. Tāpat nav apstiprināta programma sagatavošanas grupā iedalīto bērnu fiziskajām aktivitātēm sporta stundās no pirmās līdz devītajai klasei. Ne visas skolas piedāvā koriģējošās vingrošanas nodarbības un ne vienmēr veic pakāpenisku psihomotoro un kardiorespiratoro īpašību, fiziskās sagatavotības paaugstināšanu vispārizglītojošās skolās un sporta meistarības pakāpenisku pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, ievērojot vecumu, dzimumu, fizisko attīstību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, uzsver SMVA.

Nu beidzot Māris uzrakstījis patiesu rakstiņu. Cik tad ilgi var pļurķšķēt - varēja būt arī citādi, vai, mēs varējām aizķert ( nezin tikai ko ). Pareizi Māri, mums ir ļoti nopietnas problēmas ar treneriem. Visi ir baigie spečoki, bet treneru nav neviena. Vai Znaroks pārvalda cilvēka fizioloģiju. Vai viņš maz nojauš kādas muskuļu grupas nodrošina slidojuma kustību un kā tās attīstāmas, lai darbotos nevainojami visas 60 spēles minūtes un papildlaiku? Cik varēja saprast ( atvērto treniņu jau laikam nebija ), puikiņas mina pedāļus, cilāja svaru bumbas, bet vai gulēja uz ledus kā pērn? Redzot pārbaudes spēles, bija skaidrs, ka zēni ir pilnīgi garām... Māri, raksti vēl atklātāk un dziļāk metodiski. Gribas tak tos spečokus dabūt prom no izlases. Tur vieta tādiem profi kā Šuplers, Lindstrems utt.