Maskavas Dinamo pirmie iekļūst Gagarina kausa izcīņas pusfinālā

Nu, tie pielietie ģīmji jau ir redzami arī Dziesmusvētkos. Acīmredzot no šīs "padomju kultūras" mums vēl daudzus gadus neizdosies atbrīvoties. Tomēr es ar prieku skatos, ka arī fani mācās organizēties. Un, manuprāt, labāks ir pielējies hokeja fans ar uzkrāsotu Latvijas karodziņu uz ģīmja, nekā daudzi vienaldžīgie nezinīši - jaunieši uz ielām, kas nezina, kas ir 18. novembris. Tur gan pērienu vairāk pelnījuši vecāki. Bet par dusmam - nezinu, vai uz zemes ir kaut viens, kas nekad nav dusmojies. Bet paturēt dusmas pie sevis ir veselībai kaitīgi. No tā ceļoties vēzis.

Dusmas man vienmēr šķiet sliktākais padomdevējs un es vienmēr atceros, ko dzirdēju teicam(šķiet Demētra): "Zev, tu dusmojies, tātad tev nav taisnība". Bet piedot nāktos tā, kā tas puisis lūdza , pie krusta mirdams, par tiem, kam nemaz nenāca prātā atvainotie. Godīgi mapliecināšu, ka man vēl ne vienmēr tā sanāk, bet man jau vēl kādu laiciņu atvēlēs pavingrināties.

Es pilnīgi piekrītu par hokeju, jo man ir bijusi tā laime redzēt kā slēgtā stadionā Latvijas čaļi mācija , no Krivijas atbraukušajiem Kanādas hokeju, kam toreiz pretnoststīja bendiju, nez kāpēc nodēvējot par krievu hokeju. Protams nākas piekrist, kaut man tas arī toreiz bija pretīgi , ka visos sporta pasākumos, sevišķi toreiz, blakus stāvēja politika, pat ne blakus, bet drasēja pa laukumu. Man tas vienmēr ir riebies, jo, laikam jau es savā būtībā esmu ideālists un uzaugu ievērojama sportista ģimenē, kas pārtrauca savus kontaktus ar sporta muzeju, tikko pamanīja politizēšanas tendences, tātad skaidrs, ka viņš arī bija ideālists. Man arī tagad nav pieņemama smagā lielīšanās, un man pilnīgi sveša ir Latvijas tēla nešana Pasaulē ar ka, uz piedzēruša tumsoņas ģīmja uzkrāsotu karogu, bet es vienmēr iestāšos par šī tumsoņas tiesībām paust savu viedokli, kamēr viņš nemudinās uz vardarbību, kā to paveica , arī tumsoņas, šogad 13. janvārī. Es vairs tik dedzīgi nesekoju līdz sporta notikumiem, jo man sāp sirds par Kubertēna ideālu piesmiešanu. Par sporta smago komercializāciju, par dopingiem, kas sportistus tā vietā lai uzlabotu veselību, padara par invalīdiem. Un, kas man šķiet vistrakākais, negantā lielīšanās, kas ir krasā pretrunā ar seno grieķu principu, kad uzvarētājs, saņēmis lauru vainagu, atstāj arēnu atturīgi noraugoties ar cieņu uz pārējiem. Dažos rakstu avotos, par senām olimpiskām spēlēm, uzvarētājs nodur skatienu. Labi, pajokošos, redzi, anglosaxi, būtu mums tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā, mēs nopirktu visas cilvēces labākos sportistus un neapstrīdami vareni nestu Latvijas tēlu Pasaulē, nekas , ka par naudu.

Un vēl, Senais, dusmas un naids nav viens un tas pats. Es protu sadusmoties bez naida un vai nu pats lūgt piedošanu, vai piedot, ja man atvainojas.

Sveiks, Senais. Ir, jau ir Kirai, Oskaram, Tev, man, visiem tiesības rakstīt, ko vien vēlamies. Es tikai reiz em iekaistu par to, ka Dinamo tiek lamāti par čekistiem, krieviem utt. Redzi, es arī esmu VISAS naktis pavadījis uz barikādēm, tieši tāpēc šīs muļķības mani kaitina. Arī mani ir tiesības reizēm būt sakaitinātam. Pat tajos tālajos Tihonova Dinamo laikos hokejs izdarīja latviešu patriotisma labā vairāk kā daža laba pagrīdes grupiņa, kaut tolaik Dinamo spēlēja labi ja daži latvieši. Tu taču atceries, kā mēs priecājāmies par Dinamo uzvaru pār CSKA 23. februārī, pad. armijas dienā. Tu tču atceries, ka neviens latvietis neslimoja par psrs hokeja izlasi, kā mēs aurojām, kad pēc 1968. gada notikumiem Čehoslovākijas izlase sasita psrs izlasi. Jā, arī ta bija politika, arī no mūsu puses. Tagad mūsu zēniem ir iespēja uzspēlēt otrajā spēcīgākajā pasaules hokeja līgā. Bijušajā padomijā pazīst Rīgas dinamo, pie tam, tā (KHL) ir viņu īpašums, un viņiem ir tiesības uzstādīt savus noteikumus. Bet daži šaurpierīši nesaprot, kāds milzīgs labums ir no šīs iespējas. Pirmkārt, mūsu zēni iziet caur varenām dzirnavām un mācās spēlēt hokeju. Un izcils fenomens - nezinu, vai Tu skaties hokeju - bet pirms pēdējas speles ar Maskavas Dinamo VISA zāle, daudzi tūkstoši - nodziedāja Latvijas himnu, ar asarām acīs, ar pacēlumu. Un tāpēc es te uzkniebju visādiem pseidopatriotiņiem.

Kaut kādai tur Kirai ir tādas pašas tiesības, ka jebkuram. Šeit nav noslēgta brīvmūrnieku loža. Manuprāt tas pat ir interesanti jo parāda mūsu sabiedrības gandrīz pilnu spektru. Gandrīz tāpēc, ka daudzi nelieto datoru, daudzi nekomentē šeit u.t.t. Dienas komentāru kompānija ir tikai neliela daļa no kopuma un tāpēc es priecājos par katru papildinājumu, ja vien tas nav kāds jau esošais , kas savas domu metamorfozas slēpj aiz cita nika. Protams , ka tas arī ir iepriecinoši, tomēr tas nav tas, kad kāds jaunais uzrodas. Un, kas vissvarīgākais, katrs var domāt un paust savas domas kā vēlas, man nepieder patiesības monopols.

Vienmēr jau kāds bomzis nejauši iemaisās mūsu pulciņā. Parasti Oskars, šoreiz kaut kāda tur Kira...

prieks par MD... vinju speelee6anas stils patiik :)

Nu tik traki jau arī nav, Normāli sezonu nospēlēja, beigas tikai tizlas

Da nē. Lāčplēša kausu negribēju. Latvieši salagas, nemāk spēlēt, līmenis nav. Ko no bauriem var gaidīt. Piekrītu. Vot, Krievija. Tā cita lieta.

Tu laikam gribēji Lāčplēša kausu 25 spēļu sērijā Rīga - Liepāja kā savulaik VDR. Vai varbūt Māras kausa izcīņu pret Rēzeknes Dižvanagiem?

Wow!!! Gagarina kausss!! Laimīgie. Nu nekas, mūsu Ģinamavci [Rīgas Ģinama, citiem vārdiem] nākamgad pacentīsies, tad iespējams arī uz Gagarina kausu varēs pretendēt. A, vot, aiznākamgad... tad iespējams, ka pat Tautu Draudzības ordenis varētu spīdēt. Maskavas namā.

Nu re, vismaz tāds mierinājums, ka CSKA tikai sasisti vēl krietni smagāk kā mūsējie.