No sākotnējā cietēja viņu pārdēvēja par komandas nodevēju. Šķetinot patiesības kamolu, nemainīga gan palikusi laikabiedru iepriekšējā pieredze saskarē ar Edgaru. "Mierīgs, labi iekļāvās kolektīvā, nekad pret viņu nebija pretenzijas," šādas atziņas visbiežāk nācās dzirdēt, apvaicājoties par Masaļski. Tiesa, caur puķēm izskanēja arī pieņēmums — kādam viena glāzīte var būt noderīga stresa noņemšanai, turpretī citu tā var pamudināt uz neadekvātu rīcību. Nosvērtais darbarūķis
"Man personiski tas ir pārsteigums, ja apstiprināsies tā informācija, ko esam ieguvuši konflikta sakarā," ceturtdienas pēcpusdienā, kad klubs no policijas vēl nebija saņēmis pilnu slēdzienu par notikušo, neizpratni pauda Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. "Pusotrā gadā, kamēr Edgars spēlēja Rīga-2000 komandā, man par viņu nebija nekādu sūdzību. Jā, kādreiz bija aizgulēšanās, bet kuram tad tā negadās?" Viena no raksturīgākajām Masaļska īpašībām bija nosvērtība. Šķiet, viņš nekad nestrēba karstu un nekad nepacēla balsi. 2004.gada pavasarī pēc Masaļska debijas spēles pasaules čempionātā, gatavojot materiālu rubrikai Dienas cilvēks, rakstīju: "1,72 cm garais vārtsargs atgādina īstu mieramiku. Kustības nav straujas, un sarunas laikā viņš apdomīgi atbild uz jautājumiem." Masaļska uzvedība sadzīvē krasi kontrastē ar viņa spēles stilu. Vārtos viņš parasti griežas kā vilciņš, atvairot pretinieku ripu krusu.
Aiz ierastā korektuma un pieklājības var manīt arī rakstura spītību. Ja
vārtsarga virzienā bija izskanējusi kritika, atklātu neizpratni no viņa
puses nedzirdēja, toties varēja just vēsāku attieksmi. Par vārtsargiem
gan ir radīts priekšstats, ka viņi ir nedaudz citādi, sevī noslēgtāki
un pat nedaudz dīvaini. "Par Edgaru es to nevarētu teikt," savā
pieredzē dalās bijušais Latvijas izlases uzbrucējs Vadims Romanovskis,
kurš kopā ar Masaļski ilgāku laiku spēlēja Liepājas metalurgā. "Viņš
noteikti nebija no tiem, par kuriem saka — viņi jau no citas planētas
nolaidušies. Normāls attiecībās ar partneriem un attieksmē pret
hokeju."
Karjeras virsotnē
Spēlēšanu Rīgas Dinamo var uzskatīt par Masaļska karjeras pagaidām augstāko punktu. Viņam bijušas labas un pat izcilas spēles Latvijas valstsvienībā, taču par spēlētāja kvalitāti vislabāk var spriest pēc viņa parādītā snieguma ilgtermiņā klubu komandās.
Edgars ilgu laiku ir palicis savu konkurentu ēnā. Pat jauniešu komandā Baldera Hokeja skola no 1980.gadā dzimušajiem vārtsargiem pirmais numurs tomēr bija Dmitrijs Žabotinskis. Abu vārtsargu savstarpējā konkurence turpinājās jau pieaugušo komandās Liepājas metalurgs un Rīga-2000. Tā kā Žabotinskis kavējās ar Latvijas pases noformēšanu, divu puslīdz vienlīdzīgu vārtsargu izvēlē uz valstsvienību tika aicināts Masaļskis. Sezonas laikā pārbaudes turnīros un gatavojoties pasaules čempionātiem (PČ), Edgars ieņēma vietu izlases vārtos, bet, kā sākās īstās cīņas PČ, treneri uzticējās pieredzei — Artūram Irbem vai Sergejam Naumovam. Divus pasaules čempionātus 2002. un 2003.gadā Masaļskis palika uz rezervistu soliņa. 2004.gadā Prāgā viņš debitēja ar lielisku sniegumu pret spēcīgo Čehiju (1:3). "Paldies hokejistiem par labo spēli, un vai es tagad drīkstu paspiest roku Edgaram Masaļskim?" pieņemšanā Prāgas mērijā Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulce īpaši silti sveica Masaļski. Gaisā virmoja strāvojums, ka Edgaram jādod nākamā iespēja, tomēr pirmā spēle čempionātā viņam izrādījās arī pēdējā.
Smags periods Masaļska karjerā bija 2006.gads. Kaut arī Irbe jau bija
pagājis maliņā, treneris Pjotrs Vorobjovs pasaules čempionātā Rīgā tā
arī viņam neatvēlēja vietu vārtos nevienā spēlē. "Kā lai es tagad
sameklēju klubu, ja pasaules čempionātā neesmu spēlējis nevienu
minūti?" pēc čempionāta izteiktā Edgara prognoze piepildījās par visiem
simt procentiem. Nākamo sezonu viņš iesāka Vācijas trešajā spēcīgākajā
līgā Freiburg komandas sastāvā. Tajā laikā Rīga-2000 daudzsološi sevi
bija pieteicis Mārtiņš Raitums, un izskatījās, ka Masaļska karjera
strauji virzās lejup. Tomēr veiksmīga sezona Baltrievijas klubā
Žlobinas Metallurg, un 2008.gada pasaules čempionātā Halifaksā Latvijas
izlasē Edgars beidzot ieņēma pirmā vārtsarga vietu. Līgums ar Rīgas
Dinamo bija loģisks turpinājums. Spēlētāju algas pagaidām netiek
atklātas, taču, pēc neoficiālas informācijas, Masaļska gada līgums eiro
esot rakstāms ar piecām nullēm. Tik labi atalgots savā karjerā viņš
nekad nav bijis.
Atkal krustcelēs
Edgara izteiktie apgalvojumi raidījumā Panorāma "Es nekādu konfliktu personīgi pats neesmu sācis" un "manā vietā varēja būt jebkurš cits cilvēks" radījuši neviennozīmīgu rezonansi. Zinātāji teic, ka šis nav pirmais gadījums, kad Masaļskis pēcspēles stresu noņem pārāk karstasinīgi. Skaidrs, ka turpmākos trīs mēnešus viņš nevarēs spēlēt. Artūrs Irbe no savas pieredzes zināja teikt, ka vārtsargiem ceļgala un potītes savainojumi esot visnepatīkamākie. Laukuma spēlētāji varot spēlēt ar speciāliem fiksējošiem aizsargiem, vārtsargiem tie apgrūtinot kustības un neesot lietojami. Tāpēc aktuāls ir ne tikai visus interesējošais jautājums, kad Masaļskis atgriezīsies laukumā, bet arī — kādā līmenī viņš būs gatavs spēlēt?
Piektdienas vakarā Rīgas Dinamo kluba vadība formulēja Edgara Masaļska turpmāko statusu. Ar viņu pārtrauktas līgumattiecības, lai atbrīvotu vietu potenciālajam nākamajam vārtsargam. Klubs gan cer uz Masaļski nākotnē, tāpēc pēc traumas izārstēšanas viņš treniņus atsāks Dinamo rezervistu komandā Rīga-2000. No apakšas Edgaram atkal būs jācenšas pacelties augstākā līmenī.