gadam treneri mainījās ik pēc gada.Beresņeva vadībā izlase 1996.gadā iekļuva augstākajā grupā un nākamajā gadā pārsteidza pasaules grandus Zviedriju (1:1) un Kanādu (3:3), kā arī pabiedēja ASV (4:5) un aizsūtīja nokdaunā Vāciju (8:0). Var diskutēt par trenera ieguldījumu tā laika paaudzes panākumos, tomēr noteicošais rādītājs jebkurā gadījumā ir galarezultāts. Tas gan arī bija izšķirošais faktors, kāpēc 1999.gadā Beresņevam trenera posteni nācās pamest. Lejupslīde bija acīmredzama — 7., 9.un 11.vieta pasaules čempionātos. Skaidras atbildes joprojām nav, kas īsti notika ar izlasi 1999.gada pasaules čempionātā. Jā, Znaroks vairs nebija punktu gūšanas mašīna, un Artūrs Irbe aizbrauca uz komandas partnera bērēm, toties nevar būt runas, ka izlases tā gada modelis bija sevi izsmēlis. Iekšējās nesaskaņas, kas tajā laikā diezgan regulāri uzbangoja komandas iekšienē, varēja ietekmēt sniegumu, bet vai tiešām tik būtiski? Pēc gada Sanktpēterburgā Aleksandrs Kerčs arī spēra zibeņus Haralda Vasiļjeva virzienā, taču bija gan cita spēle, gan labāks rezultāts — 8.vieta.Vasiļjevs strauji pacēlās un sāpīgi piezemējās. 2001.gada pasaules čempionāts skaidri norādīja uz psiholoģiska rakstura problēmām izlasē. Iepriekšējā gada žilbinošais panākums un uzvara pār ASV (2:0) spēlētājiem tā sagrozīja prātus, ka apakšgrupas svarīgākajā spēlē nācās piedzīvot smagu vilšanos — 2:4 pret Ukrainu. Izdzīvošanas turnīrā par 13.—16.vietu gan tika izvilkta vienīgā pilnā loze un uz 1.divīziju tika aizsūtīti principiālie pretinieki baltkrievi, taču Kirova Lipmana un Co lēmumu par trenera atbrīvošanu ietekmēja arī Vasiļjeva tuvredzība, Pēterburgas panākumu kontekstā aizmirstot piesaukt federācijas un tās vadītāja ieguldījumu.Būtībā šā iemesla dēļ izlasē beidzās ar zviedru laikiem. Kurts Lindstrems ir vienīgais treneris, kurš izlasi vilcis tikai augšup — 11., 9. un 7.vieta PČ, tomēr pēc 2004.gada Prāgas triumfa darbs izlasē viņam beidzās. Arī Lindstrema sakarā jānorāda uz ieņemtajām vietām. Tā ir labākā atbilde viņa kritizētājiem. Par zviedru treneri vienai daļai speciālistu joprojām ir priekšstats kā par viduvēju spēles vadītāju (laikam jau zināmā mērā pamatoti), tomēr liela daļa spēlētāju ir vienisprātis, ka tieši Kurta laikā izlase piedzīvoja patīkamas pārmaiņas. Vispārīgi izsakoties, mikroklimats komandā un darba organizācija ieguva eiropeiskus apveidus. Ņemot vērā, ka sadarbība ar Lindstremu pārtrūka viņa augstākajā punktā, tagad varam tikai zīlēt, vai zviedru psihologam būtu bijis pa spēkam Latvijas izlasi pacelt vēl augstāk par 7.vietu.Beresņevs otrajā vadīšanas laikā bija kļuvis atraisītāks un komunikablāks, tomēr tik un tā daļa spēlētāju sāka runāt par laika rata atgriešanu atpakaļ. Spunde uz āru lidoja, kad rūgtums bija sasniedzis augstāko pakāpi. Olimpiskajā Turīnā izlase dabūja smagu pērienu, un ar vadošo spēlētāju, jo īpaši Kārļa Skrastiņa, kurš atklāti bija par trenera nomaiņu, rokām pirms pasaules čempionāta Rīgā nācās meklēt jaunu treneri.Vorobjova darba metodes ar riepu vilkšanu un garajiem treniņiem joprojām uzdzen drebuļus lielākajai daļai spēlētāju, tomēr arī Pjotra Iļjiča gadījumā jāsaka: paskatieties uz rezultātu tablo! Piedzīvojot tik krasas pārmaiņas sastāvā (Rīgā spēlēja septiņi debitanti), desmitā vieta nudien nebija slikts iznākums.Oļegs Znaroks pirmajā darba gadā noslīdēja vienu vietu zem federācijas noteiktās zemākās robežas (12.vieta). Maskavas neveiksme tika norakstīta uz sastāva atjaunināšanas rēķina. Arī iepriekšējo gadu treneru biežās maiņas LHF valdi atturēja no radikāla soļa. Kanādā Znarokam minimālais uzdevums ir 10.vieta. Atkārtota neveiksme nevienam trenerim nav piedota, un nezin vai arī Znaroks būs izņēmums. Turklāt pats treneris ar asu repliku pēdējā preses konferencē Hansabankas mājoklī ieguvis vairāk nelabvēļu nekā atbalstīju. Kā rāda prakse, sabiedrības nostājai dažreiz ir nozīmīga loma. Kā 2000.gadā, kad trenera krēslu pēc nesaskaņām ar Lipmanu saglabāja Vasiļjevs.2008.gada Pasaules čempionāta priekšvakarā cerīgo krāsas toņu ir krietni vairāk. Komanda ir kārtīgi pastrādājusi sagatavošanās posmā, pārbaudes spēlēs parādītais sniegums vieš optimismu, un pats galvenais — šķiet, izveidojies labs mikroklimats. To nespēja iedragāt pat hroniskā pavasara kaite, proti, stīvēšanās ap apdrošināšanas līgumiem. Ir gan novērota arī tāda sakritība, ka izlase dažreiz augstu kāpusi pēc pieticīgiem rezultātiem pārbaudes spēlēs, kā arī pēc strīdiem un izrunāšanās pa dušam (no sirds — krievu v.). Laiks rādīs, kā būs šoreiz.
Pieci treneri 11 gadu laikā: vai Znaroks vadīs izlasi arī pēc šī čempionāta?
Vienpadsmit pasaules čempionātos augstākajā grupā izlasi vadījuši pieci treneri. Izvērtēšanas vērti gan ir tikai trīs periodi. Leonīda Beresņeva posms no 1997. līdz 1999.gadam, Haralda Vasiļjeva divi čempionāti (2000. un 2001.g) un zviedru laiki (Kurts Lindstrems no 2002. līdz 2005.gadam). No 2005. līdz 2007.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.