Rosi pārraksta motošosejas rekordu grāmatu

Uz moča divos gados Valentīno dzimis 1979.gada 16.februārī bijušā motobraucēja Graciāno un Stefānijas Rosi ģimenē. Pirmo reizi uz motocikla mazais itālietis uzkāpa divu gadu vecumā, tomēr sākotnēji viņa lielā aizraušanās bija kartings. Kaut arī tēvs vēlējās, lai Valentīno jau kopš mazotnes piedalītos motosporta sacensībās, tomēr viņš piekāpās sievas argumentiem, ka ar kartu braukt būtu drošāk. Sacīkšu apritē Valentīno parādījās piecu gadu vecumā, turklāt ģimene, galvenokārt gan tēvs, neskopojās ar personīgo līdzekļu tērēšanu, lai tikai dēla braucamo padarītu ātrāku. Puika izrādīja interesi arī par futbolu un ģitārspēli. Stefānija par šādām dēla aktivitātēm bija sajūsmā, jo ļoti cerēja, ka bīstamajam sporta veidam drīz tiks atmests ar roku, tomēr Valentīno lielāku aicinājumu atrada motosportā. Pēc uzvarām neskaitāmās reģionālajās kartinga sacensības un piektās vietas Itālijas čempionātā 1992.gadā Rosi radās iespēja startēt Eiropas sērijas kartinga sacensībās, kas pavērtu taisnu ceļu uz F-1. Tomēr augsto izmaksu dēļ nācās no šī varianta atteikties. 13 gadu vecumā Valentīno kartu nomainīja pret minimotociklu un jau pirmajā sezonā bija pārliecinoši ātrākais starp vienaudžiem. Jau 1993.gadā Valentīno ar 125 cm3 motociklu debitēja Itālijas čempionātā. Diemžēl pirmā sacīkste sagādāja pamatīgu vilšanos — kvalifikācijā Rosi jau pirmajā līkumā piedzīvoja avāriju. Kad motocikls bija salabots, Valentīno tika dota iespēja kļūdu labot, taču šoreiz kritiens tika piedzīvots, ieejot otrajā līkumā. Tomēr sezonas turpinājums un tālākā izaugsme izrādījās daudz veiksmīgāka, nekā sākotnēji cerēts. Uzvar visur Pēc Valentīno Rosi veiksmīgajiem startiem Itālijas un Eiropas čempionātos Aprilia komanda 17 gadu vecumā viņam piedāvāja iespēju braukt pasaules čempionātā pašā mazākajā — 125 cm3 klasē. Pirmā sezona iznāca diezgan neizteiksmīga (9.vieta kopvērtējumā), bet nākamajā Rosi dominēšana bija nepārprotama. 15 posmos tika izcīnītas 11 uzvaras, kas deva stabilu pirmo vietu čempionāta noslēguma tabulā. 1998.gadā Valentīno Aprilia komandas sastāvā pārcēlās uz 250 cm3 klasi, taču gaidīto čempiontitulu nedabūja. Kaut arī kopvērtējumā tika sasniegta otrā vieta — tikai trīs punktus aiz uzvarētāja Lorisa Kapirosi —, daudzi steidza norakstīt jauno itālieti. "Tas man bija grūtākais gads karjerā. Gan komanda, gan mediji, gan arī fani izdarīja pārāk lielu spiedienu, kam es savos 19 gados vēl nebiju gatavs," pēcāk ar rūgtumu atzina Rosi. Tikai deviņas uzvaras un pārliecinoši izcīnītais pasaules čempiona tituls nākamajā sezonā apklusināja nepelnīti saradušos kritiķus. Kāpt vēlreiz tajā pašā virsotnē nebija jēgas, tāpēc Rosi meta izaicinājuma cimdu augstākajā 500 cm3 klasē jeb, kā to vēlāk pārdēvēja, — MotoGP. Itālietis uzreiz nonāca spēcīgās Honda komandas sastāvā un jau savā pirmajā sezonā izcīnīja pasaules vicečempiona titulu. Nākamajās trijās sezonās (2001—2003) Rosi konkurentiem neatstāja ne mazāko cerību, uzvarot ar milzīgu pārsvaru. Visiespaidīgākā izdevās 2003.gada sezona, kad Valentīno visos sešpadsmit posmos finišēja labāko trijniekā. Honda pret Yamaha Kritiķi gan nerimās, rūkdami, ka Rosi lielos panākumus guvis tikai tādēļ, ka Honda motocikls dominēja pār konkurentu braucamajiem. Valentīno skeptiķiem atbildēja, sameklēdams jaunas iespējas un izaicinājumus. Jau 2003.gada vasarā parādījās pirmās baumas, ka Rosi varētu atstāt Honda un pārcelties uz kādu no konkurentu komandām. Sākotnējās sarunas lika domāt, ka izvēle kritīs uz itāļu Ducati, tomēr beigās tika noslēgts divu gadu līgums par 12 miljoniem dolāru ar viduvējo Yamaha. "Domāšanas veids Ducati vienībā bija pārāk līdzīgs tam, no kāda es centos izbēgt, aiziedams no Honda," 2005.gada izdotajā autobiogrāfijā Ja es to nekad nebūtu pamēģinājis? Rosi atklāja savas izvēles iemeslus. Daudziem par pārsteigumu itālietis jau ar pirmajiem posmiem izrādījās konkurētspējīgs un ar Yamaha motociklu izcīnīja divus čempiontitulus pēc kārtas. Tad gan sekoja divi neveiksmīgi gadi (tehnisku ķibeļu un traumu sekas), kad kopvērtējumā nācās samierināties ar otro un trešo vietu. Bet šosezon trasē atgriezās tāds Rosi, kādu līdzjutēji viņu bija pieraduši redzēt, — agresīvs braukšanas stils, daudzas apdzīšanas un skaisti izcīnītas uzvaras. Jau trīs posmus pirms čempionāta beigām Valentīno kļuva sāncenšiem nenoķerams.Pagaidām paliks MotoGP Runas par motobraukšanas virtuoza vēlmi divus riteņus nomainīt pret četriem laiku pa laikam uzliesmo ar jaunu sparu. 2006.gada sākumā Rosi veica testa braucienus ar Ferrari F-1 formulu, viņa rēķinā ir līdzdalība dažādās rallija sacensībās. Pagaidām gan kardināls pavērsiens karjerā atlikts, jo vasarā Valentīno parakstīja jaunu divu gadu līgumu ar Yamaha (līdz 2010.gada sezonas beigām). "Pašlaik esmu pārliecināts, ka braukšu pie motocikla stūres līdz 32—33 gadu vecumam. Šobrīd esmu ļoti motivēts, bet tuvākajā laikā meklēšu jaunus izaicinājumus," paudis Rosi. Kad līgums būs beidzies, iespējami vairāki pavērsieni. Rosi nekad nav slēpis savu mīlestību pret WRC ralliju un kārtējo reizi pārbaudīs savus spēkus decembrī, kad sēdīsies pie Ford Focus WRC stūres, startējot pasaules rallija čempionāta pēdējā posmā Velsā. "Rallijs ir viena no manām lielākajām kaislībām, taču novembris un decembris ir vienīgais laiks, kad ar to varu nodarboties. Startēt sacensībās man sagādā lielu prieku, turklāt rallijā uz mani tiek izdarīts daudz mazāks spiediens, nekā motošosejā." Kaut arī labākās WRC komandas izrāda diezgan lielu interesi par itālieti, ir skaidrs, ka viņam daudz lielāku azartu šobrīd sagādā iespēja kļūt par izcilāko braucēju MotoGP vēsturē. "Mans darbs šeit vēl nav pabeigts," īsi un kodolīgi nesen intervijā izteicās Rosi.