Nāves cilpa
Bijušā aizsardzības ministra un ūdens motosportista Ata Slaktera dēls Rīgas trasi raksturo kā vienu no sarežģītākajām, toties skatītājiem — interesantākajām, jo sacensības var vērot no visām četrām pusēm — abiem krastiem un diviem tiltiem. Braucējiem gan tuvie krasti nodrošina diezgan ekstrēmus apstākļus, jo, laivai radot viļņus, tie atstarojas no betona krastiem un nāk atpakaļ, sportista priekšā veidojot viļņu piramīdu, kas pasliktina jau tā ierobežoto redzamību pilota kabīnē. Tāpat kā formulas sacensībās uz sauszemes, arī ūdensformulā braucēji veic vairākus apļus (ap 45), un katrai detaļai ir nozīme — Uvis izmanto manu vizītkarti, paceļot apmēram 45% slīpumā pret galdu, demonstrējot, kā laivai ir jālido virs ūdens, tad pagrieziena brīdī "jānomet purns uz leju" un jāpagriežas. Ja purns iegrimst nepareizā brīdī, piemēram, braucienā atsitas pret kādu no viļņiem, formula iegrimst ūdenī un apstājas. Tad jācer, ka aizmugurējais ir redzējis grimšanu un neuztrieksies, bet pašam jāmāk tikt no kabīnes ārā, jo gaisa tur nav īpaši daudz. Uvis stāsta, ka 2002. gadā Igaunijā uztaisījis "nāves cilpu", nogrimis ar visu laivu un paspējis kārtīgi nobīties, jo zem ūdens iestājas panika, nevar vairs atrast to vietu, kur jāatsprādzē drošības siksnas, kas pilotu braucienā tur savā vietā. Beigās viņš nomierinājies, un tas izdevies, bet tēvs teicis, ka jāārstējas ar to pašu, ar ko saslimis — uzreiz jādodas nākamajā braucienā. Starp citu, lai saņemtu F2 pilota licenci, viena no ikgadējām pārbaudēm ir "turtle" jeb bruņurupuča tests, kur ierobežotā laikā zem ūdens jāatsprādzējas un jātiek ārā no kabīnes. Uvis ticis arī pie pagaidu F1 ūdensformulas licences, jo šī klase esot katra ūdens motosportista sapnis. F1 laiva vizuāli maz atšķiras no F2, taču nav jāizmanto standartmotors, un laivai ir 350 – 400 zirgspēku, nevis 225 kā F2, tāpēc iespējams sasniegt ātrumu ap 220 km/h.
Ģimene, laivas un darbs
"Man dzīvē ir trīs lietas — ģimene, laivas un darbs, tāpēc gandrīz visu laiku viena vai divas no šīm jomām dabū ciest," ļoti ātrā tempā stāsta Uvis, kurš bieži vien pats uzdod jautājumus un uz tiem arī atbild. Tieši patlaban viņa 1200 hektāru zemnieku saimniecībā ir ražas novākšanas laiks, tāpēc viņš pārvietojas no kombaina pie laivām un atpakaļ. Ziemā gan būs mierīgāk, jo "paldies Dievam, man nav neviena lopa", nosmej Uvis. Līdzko esot lopi, tā brīvā laika vairs nav, jo pie govs burtiski esot jāstāv klāt — tie nav nekādi rudzi, ko var iesēt un pēc tam kādu brīdi ievilkt elpu un atpūsties. Uvis ar sievu audzina arī trīs gadus vecu dēlēnu, kuram tētis rada visus apstākļus, lai viņš arī varētu kļūt par ūdensmotosportistu. Spiest nespiedīs, bet radīs labvēlīgu augsni. "Man ir tāds naivais sapnis, ka kādreiz visi trīs Slakteri varētu izbraukt ar laivu," saka sportists, kurš pats pievērsies formulai ne tikai ģimenes ietekmē. "Vienam patīk moči, citam vēl kaut kas. Katrs jūdzas "pa svojemu" (savā stilā — krievu val.), piebilst Uvis.