“Baltic Chain tour” velobrauciens par godu unikālajai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nevardarbīgajai akcijai “Baltijas ceļš”, tika atjaunots 2011. gadā. Laika gaitā sacensībās startējuši virkne augstākā līmeņa profesionāļu, tostarp viens no šobrīd pasaules vadošajiem sprinteriem – Paskals Akermans. Velobrauciena kopvērtējumā pērn uzvarēja Emīls Liepiņš, bet 2016. gadā to pašu paveica Māris Bogdanovičs.
Velobrauciena organizēšanā jau kopš pirmsākumiem iesaistījušās visas trīs Baltijas valstis. Ja Igaunijā jau ilgstoši velobraucienam piešķirts valstiski nozīmīgs statuss, tad Latvijā un Lietuvā tas līdz šim vēl nav noticis.
Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF) ilgstoši un mērķtiecīgi griezusies pie dažādām valsts organizācijām ar lūgumu noteikt velobraucienam valsts nozīmes sacensību statusu, vienlaikus iezīmējot arī stabilu ilgtermiņa valsts piešķirto līdzfinansējumu. Tieši tas ir viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvai sacensību rīkošanai. Diemžēl, līdz šim brīdim tas nav noticis.
Arī pirms šīs sezonas LRF vērsās ar lūgumu piešķirt valsts līdzfinansējumu sacensību Latvijas posma rīkošanai. Lai arī finansējums nepilnā apjomā tika piešķirts, tomēr ar to nav iespējams segt rīkošanai nepieciešamos izdevumus. Spēkā esošās nodokļu politikas dēļ ievērojami sarukusi arī uzņēmēju interese atbalstīt tradīcijām bagāto velobraucienu.
Tieši nepietiekamais finansējums Latvijas pusei licis pieņemt lēmumu par velobrauciena Latvijas posma neorganizēšanu 2019.gadā. Ņemot vērā, ka velobrauciena ideja ir apvienot visas trīs Baltijas valstis, arī Igaunija un Lietuva pieņēmušas lēmumu velobraucienu nerīkot. Vienlaikus, visas trīs valstis cer, ka sacensības kvalitatīvi būs iespējams organizēt turpmākajos gados.
“Baltic Chain tour” līdz šim bija vienīgās Latvijā notiekošās UCI kategorijas šosejas riteņbraukšanas sacensības. Tajās sportistiem bija iespēja iegūt arī nepieciešamos olimpisko spēļu kvalifikācijas punktus.