Augstvērtīgāko rezultātu sasniedza nupat Gada vieglatlēts balvu saņēmušais arkādietis Valters Kreišs, kurš kārtslēkšanā pārvarēja 5,60 m augstumā novietoto latiņu, bet 60 m vīriešiem ar jaunu manēžas rekordu 6,64 sekundes uzvaru spēcīgā konkurencē svinēja Eiropas junioru čempionāta finālists no Lietuvas Adas Dambrauskas, informē organizatoru pārstāvis Ivars Bācis.
SS “Arkādija” ar tās direktoru Jurģi Grantu priekšgalā pagājušās ziemas sezonas iesākumā nolēma organizēt Rīgas kausus telpās, pulcējot dažus labus pašmāju un Lietuvas vieglatlētus. Šogad jau dalībnieku skaits bija audzis gan skaita, gan arī sastāva spēcīguma ziņā. Vakar skaļu skatītāju ovāciju pavadībā Rīgas kausos telpās sacentās septiņu valstu pārstāvji no trim kontinentiem – Eiropas (Latvija, Lietuva, Igaunija, Ukraina, Vācija), Āzijas (Singapūra) un Dienvidamerikas (Brazīlija). Organizatori bija parūpējušies par naudas balvām pirmajam trijniekam sešās kausa disciplīnās – 60 m un tāllēkšanā vīriešiem un sievietēm, kā arī atsevišķi kārstlēkšanā vīriešiem un 60 m/b sievietēm.
Pēc Mareka Ārenta audzēkņa Valters Kreiša sekmīgās 2023 . gada sezonas, kurā viņš izcīnīja 4. vietu Eiropas U23 čempionātā, uzvarēja Latvijas čempionātā telpās un stadionā un ar 5,65 m kļuva par Latvijas U23 rekordistu, šogad organizatori sacensību programmā bija iekļāvuši kārtslēkšanu, nosakot vīriešiem to arī par kausa disciplīnu. Izteiktais favorīts Kreišs arī apliecināja uz sevi liktās cerības un ar 5,60 m rezultātu, kas dod 1157 World Athletics punktus, sasniedza jaunu personīgo rekordu telpās un šo sacensību augstvērtīgāko rezultātu, iekļūstot starp labākajiem divdesmit pasaulē šajā sezonā. Tuvu arkādietis bija arī, lai pārvarētu 5,71m augstumā novietoto latiņu, kas būtu bijis jauns manēžas rekords, personīgais rekords un par centimetru labāks nekā trenera labākais rezultāts.
Vēl viens pasaules Top20 rezultāts tika sasniegts ļoti gaidītajā 60 m sprintā vīriešiem, kur bija spēcīga konkurence starp vadošajiem Latvijas sprinteriem un ātrajiem lietuviešiem. Finālā, labojot savu personīgo rekordu par 0,15 sekundēm (!) un sasniedzot 6,64 sekundes (1130 WA punkti), kas ir par vienu simtdaļu ātrāks nekā Jurim Silovam piederošais Latvijas rekords un par 0,02 sekundēm lēnāks nekā Lietuvas rekords, uzvarēja Lietuvas čempions un Eiropas junioru čempionāta finālists Adas Dambrauskas. Sezonas līderis Latvijā un Rīgas kausu telpās titula aizstāvētājs Roberts Jānis Zālītis izcīnīja otro vietu (6,81 sek.). Godalgoto trijnieku ar personīgo rekordu (6,82 sek.) noslēdza 2022. gada čempions Rinalds Valts Zariņš. Spēcīgajā fināla četriniekā, apsteidzot priekšskrējienos pagājušās reizes otrās vietas ieguvēju un arī vēl vienu Lietuvas junioru čempionāta medaļnieku, iekļuva arī pašreizējais 100 m čempions Oskars Grava, kuram 4. vieta.
Roberts Jānis Zālītis bija labākais no Latvijas arī vēl vienā kausa disciplīnā tāllēkšanā, kur pazīstamo vieglatlētu Gunta un Inetas Zālīšu dēls aizlēca 7,11 m. Par uzvarētāju ar jaunu sacensību rekordu 7,50 m kļuva Vācijas čempionāta 4. vietas ieguvējs Kevins Bruha. Trijnieku noslēdza sezonas līderis Latvijā Aleksis Gailītis (7,08 m). Sievietēm tāllēkšanā kauss arī aizceļoja uz citu valsti, jo favorītes statusu apliecināja Ukrainas čempione Irina Ņerubaļščuka, aizlecot 6,23 m tālu. Šoreiz arī otrās un trešās vietas ieguvējām izdevās sasniegt 6 m robežu, otro vietu izcīnot Latvijas čempionei Kitijai Paulai Melnbārdei (6,06 m), bet trešo iegūstot Inesei Bemberei, kura pirmo reizi pārsniedza 6m robežu (6,04 m).
Sievietēm 60 m par kausa ieguvēju ar sezonas labāko rezultātu Latvijā (7,59 sek.), neskatoties uz lēnāku startu, kļuva galvenā favorīte Gunta Vaičule, kura bija gandarīta par startu “Arkādijas” Rīgas kausos telpās. Personīgos rekordus, skrienot pirmo reizi ātrāk par 7,80 sekundēm, sasniedza arī pārējās divas godalgoto vietu ieguvējas – Baltijas un Latvijas čempionāta medaļniece Vendija Mauriņa (7,76 sek.) un Madara Lungeviča (7,77 sek.).
Viens no gaidītākiem brīžiem bija Invidas Mauriņas mēģinājums labot Latvijas rekordu 500 m. Skatītāju skaļu ovāciju atbalstīta, pagājušā gada Eiropas U23 čempionāta fināliste 800 m sasniedza personīgo rekordu un noskrēja ātrāk par 1:15, taču nedaudz – pussekunde – arkādietei pietrūka līdz 20 gadus vecajam Annas Anfinogentovas uzstādītajam rekordam (1:14,40). Lai šoreiz vēl nesanāca, tomēr Invida pierādīja, ka rekords viņai ir pa spēkam. 1000 m distancē ļoti spraigs duelis izvērtās starp pagājušās sezonas U18 grupas līderi un arī pieaugušo čempionāta medaļnieku Kristeru Kudli un junioru čempionu Kārli Ancānu, līdzvērtīgā finiša sprintā pirmajam esot Kudlim (2:38,96). Arī sievietēm tika sasniegts sezonas labākais rezultāts, par ko parūpējās pieaugušo konkurencē jau vairākas zelta medaļa izcīnījusī Eiropas Jaunatnes olimpisko spēļu medaļniece Austra Ošiņa, tiesa, ne tādā spraigā cīņā kā puišiem.
Pie sacensību sestā kausa tika daudzcīņas čempione Krista Sprūde, kura bija ātrākā 60 m barjersprintā ar jauno personīgo rekordu – 8,60 sekundes. Vīriešiem šajā disciplīnā tikai ar fotofiniša palīdzību noteica, ka Ralfs Zazerskis tāpat kā pagājušajā reizē ārkārtīgi līdzīgā ir pārspējis Ričardu Pederu, sasniedzot sezonas labāko rezultātu un personīgo rekordu – 8,19 sekundes.
Kārtslēkšanā sievietēm uzvarēja Eiropas junioru čempionāta sudraba medaļas ieguvēja un daudzkārtējā Lietuvas čempione Rugile Mikličiūte, kura pārlēca 4,11 m un uzstādīja manēžas rekordu. Latvijas divas labākās kārtslēcējas no SS “Arkādija” Paula Kļaviņa un Sima Aškinezere, pārvarot 3,81 m, uzrādīja vienādu rezultātu, bet pēc mazāka nesekmīgo mēģinājuma skaita otro vietu ieguva valsts čempione Kļaviņa, bet Eiropas Jaunatnes olimpiskā festivāla finālistei Aškinezerei. 300 m skrējienā sacentās arī U 14 vecuma grupas zēni un meitenes, par uzvarētājiem kļūstot Edvardam Bendžaminam Torpam (46,22 sek.) un Darjai Kuzminai (44,29 sek.).
Ja pagājušajā reizē nevienam neizdevās sasniegt 1000 punktu robežu, ar 999 ļoti tuvu esot Gerdai Kerijai Dreimanei, tad šoreiz 16 rezultāti pārsniedza tūkstoti, turklāt 11 no tiem bija Latvijas vieglatlēti.