Ziemas sezonā Bukša bija iecerējusi piedalīties pasaules čempionātā telpās, taču koronavīrusa dēļ Ķīnā paredzētās meistarsacīkstes tika atceltas. Nenotikušais čempionāts pamainījis arī gatavošanos ziemas sezonai, kuras finišs bija paredzēts marta vidū.
"Ar menedžeri runājām, ka nav īsti jēgas tērēt enerģiju sacensībām un stresot, bet tā vietā ieguldīt pamatus jau vasaras sezonai. Ņemot vērā to, ka Olimpiāde ir tepat aiz stūra, šādā veidā varētu ieekonomēt vairāk laika sagatavošanās procesā. Iepriekšējā sezonā to nevarējām, jo nebija tik liela budžeta. Tagad lietosim budžetu, kas piešķirts par U-23 Eiropas čempionāta zeltu, līdz ar to varam labāk sagatavoties. Vai mēs paspēsim? Tas ir jautājums..." stāstīja sportiste.
Bukša trešdien bija prestižo World Athletics Indoor Tour sacensību pieteikumā, taču skrejceļā nedevās. Kā skaidroja sprintere, viņa no menedžera puses nebija informēta, ka uzaicināta uz Francijā notikušajām sacensībām.
"Par to, ka man bija jāstartē šajās sacensībās neviens man nedeva ziņu. Ja būtu zinājusi tad noteikti būtu braukusi, tādas sacensības garām nelaistu," komentēja Bukša. "Protams, ka labprāt aizbrauktu uz tādām sacensībām, jo pagājušajā gadā biju uz vienu posmu, un man ļoti, ļoti patika. Tādus mačus var salīdzināt ar pasaules čempionātiem, kuros startē labākās sprinteres. Tādā līmenī skrienot, var uzrādīt ļoti labus rezultātus."
Tokijas olimpisko spēļu normatīvs 100 metros ir 11,15 sekundes, kas ir par 0,14 sekundēm ātrāk nekā Bukšas aizpērn sasniegtais Latvijas rekords. Viņas mērķis gan ir uz pusi garākā distance, kur normatīvs ir 22,80 sekundes, kas ir par 0,18 sekundēm labāk nekā viņas personīgais rekords. Neizpildot normatīvu, ir iespēja kvalificēties caur rangu.
"Kvalificējoties caur rangu, var gadīties tā, ka par ceļazīmi uzzinu pēdējā brīdī. Tas ir krietni sarežģītāks ceļš. Man jau tagad ir diezgan daudz punktu sakrājušies, kas nodrošina iekļūšanu 56 labāko sportistu vidū. Taču ceru arī uz normatīvu, tāpēc ka tas ir drošāks variants," skaidroja Bukša.
Viņai gan jau ir pieredze ar pēdējā brīža ielūgumiem, jo pērn 22 gadus vecā sportiste uz pasaules čempionātu uzaicinājumu saņēma nedēļu pirms meistarsacīkstēm.
"Diezgan negaidīti viss notika, jau divas nedēļas biju atvaļinājuma režīmā un nebija nekādu treniņu. Bija diezgan traki - ielekt pēdējā vilcienā. Dohā pēc pirmā treniņa jutos tā, kā būtu jau nākamās sezonas sākums, kad tikai sāku kaut ko darīt. Līdz ar to, man tas pamatīgi ietekmēja starpsezonu. Nostartēju, manuprāt, savā līmenī, jo no manis nevarēja neko vairāk prasīt. Rezultāts bija pieņemams, ja ņem vērā to, ka pirms tam bija pauze," stāstīja sportiste.
"Pēdējos vilcienos ielekt ir ļoti grūti, taču pēdējā laikā man tas kaut kā izdodas. Arī iepriekšējos gados, piemēram, Eiropas čempionātā neizpildīju normatīvu, taču pēdējā brīdī saņēmu ielūgumu. Lai gan starp dalībniecēm mans rezultāts bija starp sliktākajiem, tomēr nostartēju labāk ar augstāku vietu," atcerējās sprintere.
Pasaules čempionātā Dohā vieglatlēti startēja pamatīgā svelmē. Arī Tokijā olimpisko spēļu laikā iespējams karstums.
"Cerēsim, ka Tokijā nebūs karstāks. Doha ir viena no tālākajām vietām, kur esmu bijusi, un viskarstākā. Tur iekrāju tādu pieredzi, kādu savā dzīvē vēl nebiju guvusi. Bija tāds karstums un svelme, ka bez kondicioniera nevarēja dzīvot. Brīnums, ka nesaslimu, jo telpās bija ļoti auksts, ja salīdzina ar temperatūru stadionā. Tā bija laba pieredze, lai saprastu, kā varētu būt Tokijā," secināja Bukša.
Bukša pērnvasar triumfēja Eiropas U-23 čempionāta 200 metru sprintā, taču "Gada balvā vieglatlētikā" tika nominēta tikai savā vecuma grupā. Šāds Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) lēmums radīja neizpratni sporta veida sekotājos, jo Bukšas zelts pērn bija pašmāju atlētu skaļākais panākums.
"Man arī bija nesapratne, un savā ziņā jutos mazliet aizvainota, jo uzskatu, ka man vismaz bija jābūt starp nominantēm. Jautāju vieglatlētikas savienībai, kāpēc ir šāds lēmums, uz ko man atbildēja, ka tas pieņemts, pamatojoties uz pasaules čempionāta pieaugušajiem rezultātiem. U-23 kategorija ir balstīta uz šīs vecuma grupas čempionātu, kas ir vienu reizi divos gados. Neko darīt, domāju, ka tā man būs lielāka motivācija kaut ko sasniegt vairāk. Arī pagājušajā gadā, kad saņēmu šo balvu, pierādīju, ka esmu tās cienīga. Šogad centīšos atkārtot ko tādu. Vairāk neesmu U-23 kategorijā un startēšu starp pieaugušajiem. Tagad būs cita dzīve, viss būs sarežģītāk," stāstīja Bukša.
Šobrīd viņu atbalsta "Pafbet", Latvijas Olimpiskā vienība un arī privātie sponsori, taču ar to nepietiek, lai Bukša varētu trenēties tādos apstākļos, kā to dara latvietes konkurents ārzemēs.
"Apsveru domu, ka varētu pilnvērtīgi gatavoties ārzemēs, bet līdz olimpiskajām spēlēm tas nav iespējams, jo sezona ir īsa un laika nav. Olimpiāde būs rādītāja punkts, kas izšķirs manu turpmāko karjeru, ko un kā es darīšu - vai vairāk trenēšos ārzemēs un kāda būs mana treniņu programma," atklāja Bukša.
Martā viņa dosies uz treniņnometni Portugālē, bet pēc tam būs gatavošanās Barselonā. "Šo sacensību sezonu pakārtoju tāpat kā gadu, kurā laboju Latvijas rekordu. Ceru, ka šogad izdosies atkārtot ko līdzīgu," atzīmēja Bukša.
Ziemā galvaspilsētā vienīgā treniņu vieta ir Rīgas sporta manēža, kas ir diezgan pārpildīta, turklāt sestdienās tur tiek rīkots tirdziņš.
"Ir bijuši gadījumi, kad sestdienā gribi trenēties, bet tur notiek tirdziņš un ierakstīts sarkanais datums. Protams, tas ir apgrūtinoši, ka netiekam katru dienu. Taču manēža nāk arī mums pretī un ļauj trenēties, kad nepieciešams, par ko es viņus cienu. Pateicoties tam, ka sezonā sacensības lielākoties ir nedēļas nogalēs, tajās reizēs man manēžā nav jātrenējas. Tā kā visas pārējās nedēļas garumā tieku manēžā, vienīgais traucēklis ir tas, ka tur parasti ļoti daudz cilvēku. Kā jau trenere ir minējusi, šī iemesla dēļ mums treniņā jādara tas, ko mēs varam izdarīt, nevis, to ko vajadzētu. Mums ir ļoti daudz kas jādara, bet mēs to nevaram izdarīt," komentēja Mārītes Lūses audzēkne.
Pie "Daugavas" stadiona tiks būvēta multifunkcionālā sporta halle, bet vieglatlētiem pašiem savas manēžas tur nebūs. Bukša atzīmēja, ka profesionālajam sportam atbilstoša manēža Rīgā ir deficīts.
"Man sāp katru reizi, kad redzu, kā ārzemēs trenējas sportisti. Mums pat galvaspilsētā nav jaunas manēžas. Jā, esošā Rīgas manēža ir laba, bet līdz tam brīdim, kad tu kļūsti par profesionāli. Ja tu esi profesionālis, tad vajag ko vairāk, piemēram, es nevaru izskriet to apli, kas ir Rīgas manēžā. Man vajag trenēties skriešanai pa apli un sagatavoties vasaras sezonai. Lai to izdarītu, man ir jābrauc prom. Vai valsts grib, lai es braucu prom? Stipri šaubos, vai tas ir viņu interesēs," stāstīja Bukša.
Tāpat viņa uzsvēra, ka jauna manēža būtu ļoti vērtīgs ieguldījums nākotnē un noderētu arī nākamajām paaudzēm.
"Kad uzcels jaunu manēžu, mana sportistes karjera, droši vien, būs beigusies. Ja uzceltu vienu kārtīgu standarta vieglatlētikas manēžu, tad varētu rīkot sacensības un trenētos daudz cilvēku. Rīgā ir ļoti daudz florbola laukumu, ir arī basketbola zāles. Primārais šobrīd ir vieglatlētikas manēža, jo vieglatlētika ir visu sporta veidu pamats un ar to arī jāsāk," skaidroja sprintere.
Tokijas olimpiskajās spēlēs sprinta disciplīnas notiks no 31.jūlija līdz 4.augustam bet vasaras pēdējā mēneša beigās Parīzē notiks Eiropas čempionāts vieglatlētikā.