CRC ieteikusi WADA diskvalificēt Krieviju no pasaules sporta notikumiem uz četriem gadiem par pozitīvo dopinga analīžu rezultātu dzēšanu no dopinga apkarotājiem iesniegtajām datu bāzēm. Ja šādas sankcijas tiks pieņemtas, Krievijas atlēti nestartēs ne tikai nākamā gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, bet arī virknē citu lielo sporta sarīkojumu.
Ja CRC rekomendācijas tiks īstenotas, Krievijas atlēti otrajās spēlēs pēc kārtas startēs zem neitrālā karoga, un medaļu ieguvējiem netiks pacelts Krievijas karogs, bet uzvarētājiem netiks atskaņota Krievijas himna.
Piedāvātie sodi iekļauti britu jurista Džonatana Teilora vadītās CRC ziņojumā. CRC vairāku gadu laikā izmeklēja Krievijas atbilstību pasaules antidopinga noteikumiem. Secinājumos ierakstīts, ka Krievija apzināti manipulēja ar WADA iesniegto analīžu rezultātu datubāzēm, lai noklusētu Krievijas atlētu pozitīvos dopinga testus.
Galalēmums par soda mēriem tiek gaidīts 9.decembrī gaidāmajā Izpildkomitejas (ExCo) sēdē Parīzē. Tiek sagaidīts, ka šīs rekomendācijas tiks apstiprinātas. Tomēr jebkādu WADA lēmumu varēs pārsūdzēt Sporta arbitrāžās tiesā.
Krievijas interneta portāls Sport-Ekspress savā Twitter kontā prognozē, ka soda mēri varētu ietvert sevī arī aizliegumu Krievijas oficiālajām personām apmeklēt pasaules sporta pasākumus, kā arī liegumu rīkot Krievijā lielās sacensības nākamo četru gadu laikā.
Jau ziņots, ka ExCo 9.decembrī pulcēsies uz tikšanos, lai spriestu par RUSADA nākotni.
Jau aizpagājušajā nedēļā CRC vadītājs Džonatans Teilors sarunā ar Vācijas televīzijas kanālu ARD norādīja, ka Krievija turpmāk vairs nevar cerēt uz kompromisiem no WADA puses.
"WADA apstiprina, ka saņemtās CRC rekomendācijas ir nosūtītas ExCo, kas saistītas ar pašreiz izskatīto lietu pret Krieviju un RUSADA," tika teikts WADA paziņojumā.
Tajā arī iekļautas rekomendācijas, kas aicina atzīt RUSADA par neatbilstošu. Tostarp tika aicināts RUSADA sodīt pēc Starptautiskā kodeksa noteikumiem, norādot procedūru, kādā veidā Krievija atkal varētu tikt atzīta par WADA biedru.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Vieglatlētikas integritātes vienība (AIU) apsūdz Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA) un tās vadību antidopinga noteikumu pārkāpuma piesegšanā. Starp apsūdzētajām personām ir arī VFL prezidents Dmitrijs Šļahtins un izpilddirektors Aleksandrs Parkins.
Jau vasarā mediji ziņoja, ka VFLA palīdzējusi augstlēcējam Daņilam Lisenko izvairīties no diskvalifikācijas par to, ka viņš pērn pirms Eiropas čempionāta nav dopinga uzraugiem ziņojis par savu atrašanās vietu. 22 gadus vecajam Lisenko pērn Eiropas čempionāta priekšvakarā par šo pārkāpumu tika anulēts zem neitrāla karoga startējoša sportista statuss.
Kopā ar RUSADA veiktā izmeklēšana ilga 15 mēnešus, bet tās pēdējā fāzē no šī gada aprīļa līdz novembrim tika veiktas 22 liecinieku intervijas, pārbaudītas 14 elektronisko sakaru iekārtas, pārbaudīti seši terabaiti ar datiem un no krievu uz angļu valodu tulkoti aptuveni 7000 dokumentu.
Ņemot vērā WADA antidopinga kodeksu, apsūdzības viltošanā un dalībā nelikumīgā shēmā tika izvirzītas Šļahtinam, Parkinam, VFLA valdes loceklim un Maskavas Reģionālās vieglatlētikas federācijas vadītājam Arturam Karamjanam, VFLA administratorei Jeļenai Orlovai, VFLA antidopinga koordinatorei Jeļenai Ikoņņikovai, Lisenko un viņa trenerim Jevgēņijam Zagorulko.
VFLA līdz 12.decembrim ir jāatbild apsūdzībai, lai AIU valde varētu lietu nodot World Athletics Padomei, kas, balstoties uz antidopinga noteikumiem, var lemt par tālākajām sankcijām.
Kā vasarā ziņoja mediji, ja tiktu pierādītā VFLA vaina, Krievijas vieglatlēti var tikt diskvalificēti no 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, tāpat kā viņi nevarēja piedalīties Riodežaneiro Olimpiādē.
World Athletics par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem diskvalificēja VFLA 2015.gadā un tā vairākkārt pagarinājusi tās sodu.
Jau iepriekš ziņots, ka krievu sportistiem zem sava karoga tika liegts piedalīties pagājušā gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs, jo tika uzsvērts, ka Krievijā ir izveidota valsts atbalstīta dopinga lietošanas sistēma.
Politiskas