Vīgants ieguva 22.vietu U23 grupā (1999.-2001.g.), kas ir viņa labākā vieta sprinta disciplīnā un arī pirmā reize Latvijai izslēgšanas kārtās vīriešu konkurencē un pagaidām vienīgā U23 grupā.
Šis pasaules junioru/U23 čempionāts Latvijas slēpotājiem bijis gana sekmīgs. Pirmkārt, jau tika izcīnīta pirmā medaļa Latvijas slēpošanas vēsturē šajos čempionātos, par ko parūpējās Patrīcija Eiduka. Šeit arī jāmin madonieša Rinalda Kostjukova 2009.gadā gadā izcīnītā bronzas medaļa Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā.
Ne simtprocentīgi visi, bet bez Patrīcijas vēl trīs Latvijas slēpotāji Norvēģijā sasniedza ne tikai pieklājīgus rezultātus, bet arī panākumus. Bez minēto madoniešu Laura Kaparkalēja un Raimo Vīganta sasniegumiem sprintā jāmin arī Edija Eiduka 32.vieta 30km brīvajā stilā ar masu startu.
Olimpietis Raimo atzīst, ka 22.vieta nebūt nebija maksimums: “Noteikti, ka varēja daudz labāk, bet kā ir, tā ir. Brauciens bija diezgan ātrs. To sarežģītāku vēl padarīja abi krievi, kas jau pirmajā kalnā patraucēja taktiski ieņemt labāku pozīciju. Arī otrajā kalnā mēģinot atkal atcīnīt izdevīgāku pozīciju, pirms nobrauciena kalna galā tiku iespiests, kā rezultātā nespēju vairs cīnīties vismaz par četrinieku. Bet nu prieks, ka vismaz vienreiz iebraucu Top30 arī sprintā U23 čempionātā.”
Kaparkalējs atzīst, ka reāli šķitis iekļūt piecdesmitniekā, bet klusībā cerējis, ka varbūt varētu sanākt trīsdesmitnieks. Lauris centās piekopt atšķirīgāku taktiku nekā Eiduka un Vīgants iepriekšējā dienā, jau vidusdaļā esot līderpozīcijās, lai netiktu iespiests vai nobloķēts. Pēdējos simts metros Daiņa Vuškāna audzēknis metrs metrā līdzīgi cīnījās par uzvaru braucienā ar norvēģi, igauni un vācieti, finišējot beigās 4.vietā un ceturtdaļsekundi aiz uzvarētāja un desmitdaļu aiz otrās un trešās vietas. “Esmu ļoti priecīgs par savu startu sprinta disciplīnā 16.vieta ir noteikti kas vairāk, nekā biju cerējis. Tiesa, tikt līdz pusfinālam arī nemaz nebija tik nereāli,” secina madonietis
“Domāju, ka izvēlējos pareizu taktiku, proti, braukt pa priekšu grupai otrajā sprinta apļa pusē, jo, ja būtu turējies aizmugurē, izredžu finiša taisnē pret sāncenšiem, kas bija lielāka auguma, būtu vēl krietni mazāk. Atrodoties visiem priekšā, varēju cerēt uz ātru finišu, izstieptu grupu un pirmajām divām vietām, kas nodrošinātu automātisku vietu nākamajā kārtā pusfinālā. Beigās tieši pirms finiša mani apsteidza vēl divi sportisti. Manuprāt vērts bija riskēt, un rezultāts vienalga ir superīgs. Man noteikti palīdzēja milzīgais komandas atbalsts, jo treneri un komandas pārstāvji bija visas trases garumā.”
Lauris arī novērtē pārējos startus: “Runājot par pārējām distancē, savus startus vērtēju šādi: masu starts 30km bija vidējs, bet 10km klasikā vairāk sliektos vērtēt kā sliktu. Jāteic, ka šajā mēnesī neesmu startējis teicami līdz pat junioru čempionāta pēdējai dienai. Visu laiku likās, ka ir paliels formas kritums. Interesanti, bet uz sprintu jutos pārsteidzoši labi. Tāpēc ceru, ka spēšu labi sagatavoties Eiropas Jaunatnes olimpiskajam festivālam, kas notiks marta beigās.” Beigās slēpotājs no Madonas pasākās par atbalstu līdzjutējiem un atbalstītājiem un piebilst, ka šajā junioru čempionātā bija patiess prieks startēt foršā komandas sastāvā. Kaparkalējs tic, ka arī turpmāk sanāks būt vienotiem un rezultāti augs, jo latvieši var.