Treneris Čakars: Rastorgujevs vēl ir jauns puika. Nenorakstiet viņu par agru

Atšķirībā no, piemēram, basketbola un hokeja biatlonistiem sezona noslēdzās cienījami, jo atcelts tika vien pēdējais Pasaules kausa posms, tāpēc jau marta vidū pēc posma Somijā varēja mērot ceļu mājup – vēl pirms robežu slēgšanas. "Mājās paspējām nokļūt vēl viegli un raiti. Aicinu iesaistīties visu sabiedrību, jo tikai ar runāšanu uzveikt pandēmiju nav iespējams. Cik nu iespējams, šobrīd norobežojos no saskares ar cilvēkiem. Šī ir izdevība pabūt mājās un pastrādāt pie cerību plāniem, kā es tos pagaidām saucu. Varam būt mierā, jo sezonu mums vismaz izdevās pabeigt. Protams, nesanāca atslēpoties un paveikt darbu, lai gatavošanās nākamajai sezonai būtu jaudīgāka. Dzīve ieviesa korekcijas, bet, domāju, varam būt laimīgi, ka visi esam mājās un savu laiku varam izmantot citādāk."

Kas ir tie cerību plāni? Ilgtermiņa darbs vai nākamās sezonas ievirzes?

Sezona ir pagājusi, esmu iepazinies ar plusiem un mīnusiem. Ir veiktas pārrunas ar dažādiem speciālistiem, kurus mēs varētu piesaistīt, bet skats ir uz 2022. gada olimpiskajām spēlēm. Nākamajā sezonā sāksies atlase, un ir jāmeklē risinājumi, lai mēs sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus. Mazāk jāskatās uz līderiem (Andreju Rastorgujevu un Baibu Bendiku – aut.), kuru rezultāti drīzāk neapmierina viņus pašus, bet tie tik un tā ir ļoti labi. Mums vairāk jāskatās uz tiem, kuri šobrīd izlasē ir otrie, trešie un ceturtie numuri. Viņiem jāsasniedz labāki rezultāti, lai mēs pakāptos Nāciju rangā. Andrejs un Baiba nevar nest visu komandas slogu un izcīnīt punktus, lai pārējie varētu kaut kur aizbraukt. Tas nav pareizi.

Kādi uzlabojumi komandā nepieciešami?

Vienā teikumā to nevar pateikt. Ar federāciju un atbalstītājiem mums jāapsēžas pie viena galda un jāvienojas, ko tad gribam sasniegt. Pa televizoru esam pieraduši redzēt, kā visiem pa priekšu aizslēpo norvēģi un francūži. Tad mums attiecībā pret viņiem ir jāsaka, kā viens man pazīstams vīrs reiz teica: «Gaismas gads tas nav, bet tālu no tā arī nav.» Vadošās nācijas mums ir priekšā ne tikai finansēs, bet vispār attīstībā. Mums visiem jāvienojas un jāmeklē risinājumi, kā to sasniegt. Piemēram, piesaistīt biatlona šaušanas speciālistu. Ne tieši šāvēju treneri, bet tādu, kurš citām izlasēm jau spējis sagatavot biatlonistus. Tāpat jādomā arī par slēpošanas tehnikas treneri. Šosezon uz diviem mēnešiem piesaistījām Anatoliju Šmigunu. Tam mums jāatrod finanses. Vajadzētu arī lielu automašīnu ar struktūras iekārtām, bet dažam liksies, ka ar šādām vēlmēm esmu uzlidojis debesīs (smejas). Tomēr nav jau māksla nopirkt un nolīgt. Tas viss ir jāapgūst, un tam ir jānes savs pienesums. Šajā pasaulē viss ir relatīvs. Tāpēc jāstrādā soli pa solim. Šobrīd mums parādās arī jaunā sportistu paaudze. Tomēr, paņemot jaunās biatlonistes uz Pasaules kausiem un pasaules čempionātu, redzējām, cik daudz mums vēl darba priekšā. Bet jaunajos redzu pozitīvu ainu un mirdzumu acīs. Galvenais rādītājs ir tieši pašu vēlēšanās. Protams, to nevar teikt par visiem. Ir arī tādi, kuri pasaka, ka ir par grūtu, sāp kāja vai vēders. Pa šo ziemu bija dažādi gadījumi, bet, kopumā ņemot, komanda cīnījās un darīja, ko varēja. Daudz paveica arī tehniskais personāls, cik nu liels tas mums ir. Paldies visiem par darbu, gribu to uzsvērt.

Runājot par jaunajiem biatlonistiem, labus rezultātus junioros sasniedzis Edgars Mise. Viņš varētu būt Andreja pēctecis?

Nē, tā nu gan nevaram teikt. Visi jaunie ir vienādi – Mise no pārējiem ne ar ko neatšķiras. Ir gan Kirils Matjuhins, gan Renārs Birkentāls, gan Mise. Vēl ir arī jauns puisis Aleksandrs Kuzņecovs, kurš aizvadītajā sezonā sevi līdz galam neparādīja un, iespējams, pārdega. Vēlmes bija lielākas par varēšanu. Ļoti atzīstami vērtēju Mises sasniegtos rezultātus, bet jāatzīmē, ka tie bijuši junioros. Izņemot stafeti, Pasaules kausos viņš vēl nav paveicis neko īpašu.  Domāju, arī pats Edgars nav līdz galam apmierināts. Vismaz ceru, ka tā ir. Puisis ir perspektīvs un strādāt gribošs, turklāt biatlona skolu izgājis citā valstī. Tas arī parāda, ka ir vēlme būt biatlonā, jo Krievijā nebūt nav viegli.