Latvijā ir samērā daudz nelielu uzņēmumu, mikrouzņēmumu un pat individuālu programmētāju, kas pievērsušies mobilo lietojumprogrammu izstrādei. Protams, ir arī vairāki globāli spēlētāji, kas izstrādā lietotnes ne tikai vietējam, bet arī starptautiskajam tirgum. "Lielās Eiropas kompānijas diezgan bieži pasūta Latvijas speciālistiem izstrādāt lietotnes, taču mūs pagaidām vairāk redz kā darbaspēku, kas veiksmīgi konkurē ar izstrādātājiem Indijā, Krievijā un Ukrainā. Nereti novērojami arī gadījumi, ka IT speciālisti ikdienā strādā dažādos IKT nozares uzņēmumos, taču no pamatdarba brīvajā laikā darbojas pie kāda sava projekta, piemēram, mobilās lietotnes izstrādes," stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Komplektā ar ko citu
Atklāts ir jautājums, vai uzņēmums Latvijā var orientēties tikai uz lietotņu izstrādi vien, vai arī tam pamatā jādarbojas ar kompleksiem piedāvājumiem - kopā ar citiem programmēšanas darbiem, mārketinga kampaņām u. tml. Realitātē tādu uzņēmumu, kas nodarbinātu vairāk par 1-2 cilvēkiem un specializētos tieši lietotņu izstrādē, gandrīz nemaz nav. Biežāk tie ir IT uzņēmumi, kas primāri specializējas web tehnoloģiju risinājumos un papildus nodrošina arī mobilo lietotņu izstrādi, jo tā lielākajā daļā gadījumu ietver arī sistēmu un dizaina izstrādi, kā arī citus saistītos pakalpojumus.
Piemēram, SIA Cube Mobile ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem Latvijā, kas specializējas tieši mobilo lietojumprogrammu izstrādē un vienlaikus ir daļa no Cube grupas (kopā ar digitālo aģentūru Cube un IT uzņēmumu Cube Systems). Tādā veidā grupa orientējas uz pakalpojumu portfeļa diversificēšanu. Cube Mobile vadītājs Mārtiņš Dambis aizvien biežāk novērojis tendenci, ka IT uzņēmumi un reklāmas aģentūras piedāvā kompleksus pakalpojumus - viena projekta ietvaros klientam nodrošina pilnu servisu, tostarp veidojot arī mobilās lietojumprogrammas. Turklāt vairākumā gadījumu lietotņu izstrāde tiek nodrošināta kā ārpakalpojums, nevis ar paša piegādātāja resursiem.
Priekšroka savējiem
Latvijas uzņēmumi lietotņu izstrādi pārsvarā pasūta uz vietas, un tas ir likumsakarīgi, jo projekti lielākoties nav lieli. Šajā segmentā vietējie aplikāciju izstrādātāji spēj nodrošināt labu kvalitāti par salīdzinoši zemākām izmaksām nekā citās valstīs. Tāpat projekta vadības process ar vietējo piegādātāju ir vienkāršāks nekā attālinātā darbā, un uzņēmumiem ir garantijas, ka izstrādātāji nepazudīs un projektu spēs attīstīt arī ilgtermiņā. No pircēja/pasūtītāja puses tendenci apstiprina SIA Creditreform Latvija biznesa attīstības vadītājs Vladislavs Mejertāls, kurš stāsta, ka lietotnes izstrādei tika izvēlēts vietējais uzņēmums, ņemot vērā vairākus izvēles kritērijus: cenu, izstrādes procesu (termiņu, piegājienu darbam), pēcizstrādes uzturēšanas iespējas un izstrādātāja pieredzi biznesa lietotņu segmentā. Uz jautājumu, kāpēc lietotņu izstrādi izvēlēties kā ārpakalpojumu, V. Mejertāls skaidro, ka aplikācijas izveide prasa noteiktu tehnisku specializāciju un izmanto tehnoloģijas, kas tradicionāli nav kompānijas iekšējā IT departamenta kompetencē. Kopumā lietotnes izstrāde uzņēmumam izmaksājusi mazāk par 10 000 eiro.
Savukārt kā izņēmumus M. Dambis min starptautisko tīklu zīmolus (piemēram, Rimi vai Statoil), kas nereti adaptē ārvalstīs izstrādātu lietotni vietējam tirgum, nevis izstrādā to no jauna. Ir arī gadījumi, kad uzņēmums ievieš specializētu risinājumu, kas tirgū jau pieejams, nevis izstrādā jaunu lietotni, piemēram, gatavus produktus autoparka pārraudzībai, noliktavu uzskaitei u. tml.
Lietotņu izstrādes cenas vietējā tirgū, protams, ir ļoti dažādas, jo tās ir atkarīgas no aplikācijas lietojuma mērķa, sasniedzamās auditorijas aptveres, kā arī sarežģītības pakāpes. Pasūtītāju prasības mēdz būt ļoti dažādas, un, ja kā objektīvu mērauklu pieņem publisko iepirkumu informāciju, cenas ir svārstījušās no pāris tūkstošiem eiro par pavisam vienkāršām mārketinga lietojumprogrammām (piemēram, Latvijas Radio 2 lietotne par 4000 eiro) līdz vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro par apjomīgākiem projektiem (piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta lietotne mobiPVD par 42 000 eiro).
Divas konkurences puses
Runājot par IT speciālistiem, kas spējīgi izstrādāt kvalitatīvas mobilās lietotnes, Latvijā konkurence par viņu piesaisti ir asa - par labiem programmētājiem cīnās gan vietējie uzņēmumi, gan ārvalstu kompānijas, kas Latvijā atvērušas pārstāvniecības, bet strādā tikai uz ārvalstu tirgiem. Cube Mobile vadītājs M. Dambis atzīst, ka, darbojoties tikai ar vietējiem pasūtījumiem un godīgi maksājot nodokļus, speciālistu atalgojuma jautājumā konkurēt kļūst arvien grūtāk. Tāpēc uzņēmums sācis skatīties eksporta virzienā, lai turpinātu sadarboties ar labiem profesionāļiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 2012. gada sākuma mēneša bruto algu pieaugums datorprogrammēšanas un IT sfērā sasniedzis 40-50%. Neviena cita nozare Latvijā tik krasu algu fonda palielinājumu nav piedzīvojusi.
Vērtējot cīņu par vietējiem klientiem, jāsecina, ka lietotņu izstrādes tirgus niša ir maza, bet konkurence par pasūtījumiem nav ļoti sīva. Konkursos redzami gandrīz vieni un tie paši kandidāti, un kopumā projektu pietiek visiem izstrādātājiem, kas spēj nodrošināt kvalitāti. "Vairāk ir cīņa pašiem ar sevi - no viena projekta līdz nākamajam strādāt arvien labāk un efektīvāk," secina M. Dambis un vienlaikus spriež, ka diez vai šajā biznesa nišā atrastos vieta jaunam nopietnam spēlētājam. Ir redzēti daži uzņēmumi, kas konkurenci neiztur un pārtrauc savu darbību.
Palielina perimetru
Latvijā bāzēto lietotņu izstrādātāju darbības tirgus ir plašs, tās ir gan Baltijas valstis un Skandināvija, gan arī ASV, Rietumeiropa un atsevišķās nišās arī NVS valstis. Latvija kā izstrādātāju pārstāvētā valsts ik pa laikam parādās pasaules lietotņu tirgu lejupielāžu topos. Vietējie izstrādātāji aktīvi piedalās un arī uzvar lielo ārzemju kompāniju konkursos. Produkti ir guvuši pat nopietnas godalgas. Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes loceklis un Qferlīdzdibinātājs un vadītājs Artūrs Burņins teic, ka diemžēl šobrīd Latvijas AppStore un GooglePlay sarakstu augšgalā nav daudz lietotņu, kuras ir tikušas izstrādātas Latvijā. No populārākajām viņš izceļ Mobilly, kas darbojas jau vairāk nekā 10 gadu (auditorija ap 100 000 lietotāju), Fabula, kas piedāvā e-grāmatu abonēšanas servisu, sīkmaksājumu servisu Monea (pagaidām tai gan nav daudz lietotāju - ap 10 000, bet ir interesants koncepts), kā arī pašu izstrādāto Qfer, kas nesen sasniedza 70 000 lietotāju. Kā redzams no populārāko lietotņu saraksta AppStore, cilvēki visvairāk lieto sociālos servisus (Facebook, Instagram, Snapchat utt.), līdz ar to var atzīmēt arī Latvijas Draugiem, kaut arī mobilā lietotne ir tikai daļa no šī uzņēmuma biznesa un lielāks uzsvars tiek likts uz mājaslapu.
Runājot par start-up uzņēmumiem, svarīgs aspekts ir finansējuma piesaiste. A. Burņins dalās savā pieredzē: "Ja ir radīts strādājošs produkts, piemēram, lietotne, redzama attīstība un ir pārdomāta stratēģija, sēklas investīcijas Latvijā var piesaistīt 2-4 mēnešu laikā, neskatoties uz faktu, ka Latvijā nav daudz fondu un finansējuma iespēju. Vēlākajos posmos augošam start-up uzņēmumam, visticamāk, vajadzēs meklēt naudu ārpus valsts robežām." Piemēram, Fabula pēc ilgiem meklējumiem pērn piesaistījusi 470 000 eiro lielas investīcijas Somijā. Lai arī uzņēmuma finanšu pārskats par 2015. gadu vēl nav pieejams, 2014. gadā SIA Fastr Books (tas ir arī uzņēmuma iepriekšējais nosaukums) apgrozījums bijis 11,4 tūkstoši eiro, bet zaudējumi sasnieguši 128,7 tūkstošus eiro, liecina Crediweb.lv datubāze. Idejas pārvērst pozitīvā finanšu rezultātā nav nieka darbs.
Potenciāls ir, jāattīstās
Mūsu izstrādātājiem noteikti ir liels potenciāls virzīt savus produktus pasaules tirgū, it īpaši, ja tie spēs optimizēt lietotņu izstrādes procesus un nodrošinās augstu produktu kvalitāti, norāda S. Bāliņa. Latvijas uzņēmumi spēj tehniski izstrādāt lietotnes, taču ir nepieciešama tālākā attīstība, lai samazinātu izmaksu līmeni un izstrādes termiņus, palielinātu kvalitāti, izstrādes kapacitāti un izstrādes procesa vadības efektivitāti. Arī A. Burņins ir pozitīvi noskaņots: "Tuvākajā laikā varēsim novērot vairāk mobilo lietotņu izstrādātāju no Latvijas, līdz ar to arī tiks apgūti jauni tirgi."