Nesen saņēmu vienu Dienas lasītāja vēstuli, kurā man tika uzdots jautājums par eketriskā automobiļa lietošanas praktisko pusi Latvijas apstākļos. Sūtītāju neminot, vēstuli ar viņa atļauju publicēsim:
“Tagad arī Latvijā visai bieži dzird pieminam elektromobiļus. Taču nevienā materiālā man nav gadījies lasīt argumentētu analīzi, cik piemēroti elektromobiļi ir Latvijas apstākļiem un it sevišķi rudens-ziemas periodā. Zemūdens akmeņu, manuprāt, te būs ne viens vien.
Nu, piemēram, mūsu CSN prasa, lai transportlīdzeklis arī dienas laikā visur pārvietotos ar ieslēgtām gaismām. Nez, cik tālu varēs aizbraukt ar elektroauto, ja tam gaisā dienas laikā enerģija bez riteņu griešanas būs jātērē arī prožektoriem? Ziemas mēnešos diena ir īsa, bet nakts - gara. Cik efektīvas ir elektromobiļu apgaismojuma sistēmas un cik lielu attālumu ar to varēs nobraukt, teiksim, Ziemassvētkos vai Vecgada vakarā?
Nākamais - pie mums ziemās mēdz arī sals, vai ne? Un tas nozīmē, ka jāsilda būs arī salons un jādarbina ventilatori, kas appūtīs logus ar siltu un sausu gaisu, lai uz tiem neveidotos leduspuķes un lai varētu redzēt tiem cauri. Cik liela daļa akumulatoru enerģijas paliks riteņu griešanai, atņemot no kopējās kapacitātes apgaismojuma un apsildes vajadzībām nepieciešamo enerģijas daļu? Vai tikai nesanāks tā, ka, ņemot vērā mūsu rudens-ziemas tumsu un aukstumu, un, protams, arī ielu un ceļu seguma "ideālo" kvalitāti, elektromobiļus nemaz nebūs iespējams izmantot visu gadu, un tie tādi vasaras auto vien būs?”
Lielisks jautājums, kas ir pelnījis saņemt atbildi un arī esošo hibrīd un elektroauto lietotāju atbildes raksta komentāros. Par Tuvajām gaismām atbildēt ir vienkārši - tas ir tehniskas dabas jautājums, lai varētu pārvietotties dienas apstākļos, ražotājs auto var aprīkot ar LED dienas gaismas lukturiem, kas ir paredzēti CSN. Tie ir ļoti taupīgi, bet pamanāmi, kaut nav domāti ceļa izgaismošanai.
Ziema. Sākšu ar praktisku pieredzi: Manam kaimiņam ir jaunās paaudzes hibrīdauto Toyota Prius un ziemā tas nav tik ekonomisks, kā mēs vēlētos, jo ir auksts un vēlamies salonā apkuri. Tiklīdz siltā gaisa pūtējs sasniedz lielākus apgriezienus, motors tiek iedarbināts. Manis sagaidītie 4 litri uz 100 kilometriem ir reāli droši vien tikai vasarā. Ziemā tie ir 6-7 litri uz 100 km, kas ir normāla neliela auto rādītājs. Jāpiezīmē, ja jaunie mazie dīzelīši varētu būt pat taupīgāki.
Elektroauto pircēji šobrīd ir "early adopters*". Arī mobilie tālruņi sākumā bija lieli un dārgi. Ar elektriskajiem auto ir tāpat, taču tie visai strauji kļūs lētāki un pieejamāki. Galu galā, elektriskie zāles pļāvēji šodien ir lētāki un servisā nesalīdzināmi ērtāki par saviem iekšdedzes dzinēja brāļiem, kuru bonuss joprojām ir attāluma neatkarība. Savukārt degvielas cena tikai un vienīgi kāps, sekojoši ilgtermiņā elektroauto lietotāji būs tikai ieguvēji, jo auto nepērkam uz vienu gadu vien. Arī akumulatoru tehnoloģijas strauji attīstīsies, piedāvājot arvien īsākus uzpildes laikus, vieglāku svaru un garāku attālumu, ko auto varēs nobraukt.
Taču šodien Latvijas skarbā realitāte ir sekojoša - Latvijā elektroauto šodien lietot var, bet tikai tad, ja tev ir sava māja un garāža ar rozeti, tavs ikdienas brauciena attālums nepārsniedz 60 - 80 km turp un atpakaļ uz mājām, kā arī tavā darbā ir silta pazemes autostāvvieta ar elektrisku rozeti, kuru speciāli tev ir aprīkojuši ar skaitītāju, lai tu varētu ņemt elektroenerģiju.
Kā otrais vai trešais auto elektro auto ar laiku iekaros Latvijas stilīgos un arī praktiskos cilvēkus lēni un nenovēršami (kaut ar to stilu ir visai apšaubāmi, jo Rīga nav pilna ar Segway), bet lai elektriskais auto kļūtu par "mainstream" ir jānotiek divām lietām. Viens - tehnoloģijām ir jāattīstās un jākļūst lētākām un pieejamākām. Un divi - Latvijai ir jāsper līdzīgs solis kā Norvēģijai vai Kalifornijai, atbrīvojot elektroauto no ceļa nodokļa, jāsubsidē no valsts naudas Kasko, apdrošinātājiem piedāvājot lētāku apdrošināšanu un tad jau turpmākā evolūcija notiks pati par sevi - uzpildes stacijas un stāvlaukumi piedāvās elektrības rozetes. Arī makroekonomiski ilgtermiņā raugoties Latvija var ražot un iepirkt elektroenerģiju pati. Savukārt degviela Latvijai ir tīrākais imports un arī šeit Latvija tikai turpinās zaudēt naudu.
Aicinu komentāros dalīties ar savu praktisko pieredzi un viedokli
* Early adopters - agrīnie pircēji, kas ir gatavi pieņemt jaunievedumus ātrāk, nekā plašā patērētāju masa. Iesaku izlasīt Džefrija A. Mūra grāmatu “Crossing the Chasm: Marketing and Selling Disruptive Products to Mainstream Customers”.