Programma būs tik specifiska, ka jaunieši ar šīm zināšanām vēlāk varētu papildināt valsts drošības struktūras.
Ideja par kiberjaunsardzi pirmo reizi izskanēja pirms trim gadiem, kad šo jautājumu aktualizēja toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tagad tā ieguvusi reālas aprises, un nākamgad janvārī plānots sākt darbu ar skolēniem. Programmā varēs iesaistīties, sākot no 6.-7.klases.
“Mēs līdz vidusskolai viņiem iedodam gan individuālās zināšanas pirmajā gadā, gan prasmes strādāt komandā un katram saprast, kāda loma viņam ir konkrētā komandā. Un tad trešajā gadā jau mēs plānojam, ka viņi būs kā komanda, kas varēs jau kaut kādām sistēmām uzbūvēt aizsardzību un kaut kādas sistēmas arī apiet,” stāstīja Jaunsardzes un informācijas centra direktors Druvis Kleins.
Līdz šim ar kiberaizsardzību nodarbojušās īpašas zemessargu vienības. To dalībnieks Dagnis Bračs arī ikdienā strādā IT drošības jomā un norāda, ka līdz šim “baltā” hakera prasmes apgūtas pašmācības ceļā, tādēļ ieinteresētiem jauniešiem šī būs unikāla iespēja iegūt zināšanas, ko nekur citur Latvijā nav iespējams apgūt.
“Klasē tas būtu tā, ka ir kaut kādi serveri vai datori, kurus skolnieks nezina, cik viņu ir, kur viņi ir, kādi viņi ir, un viņam ir uzdevums ar speciālu programmatūru palīdzību ar savu datoru meklēt un lauzties iekšā. Atrast vājās vietas un izmantot savā labā,” stāstīja Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības dalībnieks Bračs.
Kiberjaunsardzes programmu un metodiku izstrādei izvēlēts igauņu uzņēmums BHC Laboratory.
Šādu speciālistu Latvijā patlaban nav, tādēļ vispirms jāapmāca arī visi iesaistīto skolu pedagogi. Kopumā gadā skolēniem pasniegs 32 mācību stundas ar teoriju un praktiskiem uzdevumiem. Noslēdzot trīs gadu programmu, jaunieši saņems īpašu sertifikātu, savukārt talantīgākie varētu turpināt mācības specializētās mācību iestādēs.
“Mēs jau agrā vecumā raisām interesi par drošības jomu un IT, un mums, protams, ir interese, ka šie cilvēki tad, kad viņi būs apmācīti, ka viņi kritiskā brīdī, pat ja nestrādā valsts sektorā, varētu iesaistīties kādu incidentu risināšanā un pat iestāties kibervienībā. Tā ir tā ilgtermiņa interese,” norādīja Kleins.
Lai arī dalība programmā būs brīvprātīga, to apgūt varēs tikai tie jaunieši, kas jau darbojas vai būs gatavi kļūt par jaunsargiem un piedalīties arī citos valstiskās audzināšanas un patriotiskos pasākumos. Mācību vietu skaits katrā skolā būs ierobežots, tādēļ pieteikties programmai mudināti tikai tie, kam šī joma tiešām interesē.
Kiberjaunsardzes programmas izstrādi finansē AM. Programmas koncepcijas, metodisko norādījumu un programmatūras izveide pirmajiem diviem gadiem izmaksās 40 000 eiro, bet pašas apmācības gadā izmaksās vidēji 25 000-30 000 eiro.