Holivudas futūristiskajā grāvējā Ūdenspasaule ar žaunu izdaiļoto
Kevinu Kostneru galvenajā lomā tika attēlota pasaule pēc ledāju
izkušanas. To pilnībā klāja ūdens, cilvēki dzīvoja kuģu vrakos un
meklēja mistisku sauszemes salu. Izrādās, šādu scenāriju pasaule
jau ir piedzīvojusi. Vienīgi tolaik vēl nebija cilvēku.
Viss applūda
Sidnejas universitātes fiziķis N.Flements izkalkulējis, ka pirms 2,5 miljardiem gadu aptuveni 97% no Zemes virsmas klāja ūdens. Tolaik planētas mantija bijusi par 200 grādiem pēc Celsija skalas karstāka nekā tagad, lielākoties tāpēc, ka tajā sadalījās liels daudzums radioaktīvo elementu. Sadalīšanās procesā radās karstums, kas uzsildīja garozu zem okeāniem. Tā piebrieda un samazināja ūdenstilpju baseinus. Tā dēļ ūdens appludināja sauszemi.
Lai arī okeāni bijuši salīdzinoši sekli, ārpus ūdens palikušas tikai pašas augstākās virsotnes. Zinātnieks lēš, ka cieta virsma klājusi tikai 2-3 % no visas planētas. Dzīvās būtnes no tā gan necieta, jo tolaik Zemi apdzīvoja primitīvi mikroorganismi - aļģes un baktērijas.
Pēc tam, kad mantija atdzisa, zeme esot mazliet nosēdusies un okeāni kļuvuši dziļāki. Tāpēc ūdens atplūdis uz dziļākām vietām un atsedzis augstākos zemes formējumus. Vēl vēlāk, ledus laikmetā, daļa ūdens sasala. Tā kā arī šobrīd Zemes polos ir masīvi ledāji, ūdens līmenis ir salīdzinoši zems un virs jūras līmeņa atrodas 28% sauszemes.
Vairāk skābekļa
Zinātnieki uzskata, ka šis modelis ļauj izskaidrot, kādēļ ūdenspasaules laikmeta noslēgumā atmosfērā pieaudzis skābekļa īpatsvars. Kamēr notika radioaktīvo elementu sadalīšanās process, ikvienu fotosintēzē radušos "gaisa malku" ierāva ķīmiskā reakcijā ar okeānos pūstošajām vielām. Kad mantija atdzisa un okeāns atsedza sauszemi, radās nogulumieži. Tie tika ieskaloti okeānā un apraka pūstošās organiskās vielas. Skābeklis vairs netika noēsts tik lielos daudzumos, un tas ļāva uzplaukt elpojošajiem organismiem, zinātnieku scenāriju atstāsta žurnāls New Scientist.
Satrūdējušie nogulumieži sagādāja barību ūdens iemītniekiem, jo tajos bija aļģu un līdzīgu dzīvo organismu uzturā nepieciešamais fosfors. Tā seklie piekrastes rajoni kļuva par mājvietu augiem, kas ražoja skābekli un veicināja vēl intensīvāku gaisa kvalitātes uzlabošanos. Ilgtermiņā tas noveda pie labvēlīgākas vides aizvien attīstītāku augu un dzīvnieku nākšanai pasaulē.
***
Zemes evolūcija
Radusies pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu
Pirmās primitīvās šūnas parādījās pirms 3,8 miljardiem gadu
Fotosintēzes "dzimšana" pirms 3 miljardiem gadu
Pirms 2 miljardiem gadu rodas pirmie organismi, kuru šūnās ir kodols - eikarioti
Pirms miljarda gadu parādās daudzšūnu radījumi
Pirms 600 miljoniem gadu pasaulē nāk pirmie dzīvnieki
Pirms 570 miljoniem gadu rodas kukaiņu priekšteči
Pirms 500 miljoniem gadu - zivis
Pirms 475 miljoniem gadu - sauszemes augi
Pirms 300 miljoniem gadu - reptiļi
Pirms 200 miljoniem gadu - zīdītāji
Pirms 150 miljoniem gadu - putni
Pirms 130 miljoniem gadu - puķes
Pirms 2,5 miljoniem gadu no pērtiķiem atšķeļas cilvēku atzars
Pirms 200 000 gadu cilvēki sāk izskatīties kā tagad